Iepriekšējā “Attiecību” lapā lasījāt, ko par svētku svinēšanu un dāvanām domā sievietes. Šoreiz – vīriešu viedoklis.
Kopā svinēt svētkus, tas ir svarīgi – tā apgalvo visi psihologi. Ar kopīgu svinēšanu veidojas tradīcijas, kas stiprina attiecības. Psihologi uzsver, ka svētkos svarīgāka par apdāvināšanos ir kopā būšana. Tomēr savā dzimšanas dienā katrs gaida, kad saņems sveicienu. Dāvana – liela vai maza – ir kā uzmanības apliecinājums mīļotajam. Sievietes atzīst, ka vīrietis bieži vien aizmirst viņas apsveikt, jo viņš nesaprot, cik tas ir svarīgi. Pēc tam aizbildinās, ka pietrūcis laika, lai nopirktu ziedus. Par vīriešiem radies priekšstats, ka viņiem grūti nopirkt īsto dāvanu, jo viss vajadzīgais viņam jau ir. Ko par vārda un dzimšanas dienu, kāzu un iepazīšanos jubileju svinēšanu domā, stāsta trīs vīrieši – Atis, Roberts un Māris.
Nekad neaizmirst
“Vēl ne reizi neesmu aizmirsis savas mīļotās dzimšanas un vārda- dienu, tāpat atceros iepazīšanās datumu. Pirmajā gadā pat katru mēnesi sveicām viens otru. Vienmēr kārtīgi apdomāju, ko viņai dāvināšu. Protams, rēķinos ar saviem ienākumiem un pērku samērīgu dāvanu – atkarībā no svētku nozīmīguma. Izmantoju atlaižu laiku rotaslietu veikalos, kā arī sezonas izpārdošanas apģērbu un apavu veikalos. Sagādāju dāvanu laikus,” pieredzē dalās Atis. Viņš ir tā saucamais romantiķis. Svētkos vienmēr padomā par atbilstoša noskaņojuma radīšanu – nopērk sveces, salvetes, šampanieti vai vīnu. Vai šādi svētki tika svinēti arī viņa ģimenē? “Bērnībā mamma bija tā, kas rūpējās par svētku svinēšanu. Ne man, ne maniem brāļiem nekad nav bijis tā, ka dzimšanas dienā paliekam bez dāvanas un kūkas. Kopīgi pušķojām mājas. Vecāki viens otru parasti apdāvināja ar praktiskām lietām. Tēvs mammai no rītiem kafiju pienesa gultā un pasniedza pļavā saplūktas naktsvijoles. Laikam man tas jūsmīgais raksturs būs iedzimis.” Ata romantisko dabu pamanījuši arī draugi un reiz kādā jubilejā uzdāvinājuši kreklu, kuram apdrukas darbnīcā “pievienots” uzraksts: “Atis – salds kā cukurs, ķipīgs kā medus, izkūst pie pirmās izdevības.”
Atis atzīst, ka ir dāvanas, ko viņš glabā, un ir tādas, kuras nolieto un izmet. “Ja dāvana gatavota man personīgi, tad tā man ir svarīga. It sevišķi, ja to dāvinājusi mīļotā. Pēdējā apaļajā jubilejā, piemēram, saņēmu blašķīti. Draudzene to bija aiznesusi pie graviera, iegravējusi manu vārdu, dzimšanas datus un manu moto, ko gadiem ilgi lietoju portālā “Draugiem.lv”.”
Nepatīk veikali
“Man drausmīgi nepatīk staigāt pa veikaliem. Tas mani izved no pacietības, tracina. Nesaprotu, kā sievietes var stundām staigāt pa veikaliem? Bet kur citur dāvanu var dabūt? Skaidrs, ka veikalā. Tāpēc visbiežāk izvēlos dāvanu kartes. Jā, varbūt tas ir bezpersonīgi, bet arī es pats bieži saņemu dāvanu kartes. Parasti tās izmanto sieva. Tikai pēdējos gados viens draugs mani sācis sveikt ar dāvanu kartēm no makšķernieku veikala. Kopā dodamies uz copi, laikam jau esam kaut ko runājuši, ka sievām tiek tās kartes. Tāpēc viņš izgudrojis, ko uzdāvināt, lai tiktu man, nevis sievai. Sievai uz svētkiem parasti dāvinu tradicionālo komplektu – ziedus un šampanieti. Par svinēšanu viņa sāk runāt laikus, tāpēc nav gadījies palaist garām īsto datumu. Bet patiesībā es īsto datumu neatceros, mēnesi gan. Manā jubilejā sieva parasti pagatavo kaut ko no ēdieniem, kas man vislabāk garšo. Vispār es nepievēršu lielu uzmanību tam, kas man uzdāvināts. Nu, tādā nozīmē, ka es nevaru pateikt, kas ir bijusi vislabākā dāvana, ko esmu saņēmis. Nekas īsti nav prātā. Jubilejās atnāk labākie draugi ar ģimenēm, pasēžam, un ir labi, dāvanas paliek ēnā,” pastāsta Roberts.
Grib mieru
“Man nav svarīgi, lai sieva man kaut ko uzdāvina. Labākā dāvana – pabūt kopā diviem vien, bez bērniem. Bet sieva gan arvien čīkst un atgādina, ko vēlas. Vispār man nepatīk attiecību skaidrošana, tāpēc garās runās neielaižos. Ne pats dāvinu, ne gaidu, ka man uz katru jubileju kaut ko vērtīgu uzdāvinās. Uz apaļām jubilejām apdomāju, ko zīmīgu uzdāvināt, pārējās – uzdāvinu puķi,” atzīstas Māris. Viņa pieredze gan liecinot, ka pārāk ilgi sievas “čīkstēšanu” nevar laist gar ausīm. “Labāk sagādāt prieku, lai mājā miers.”
Nevajag apvainoties un visu vakaru klusēt
ARMANDS BLAŽĢIS, PSIHOLOGS KONSULTANTS: Pirmkārt, katram cilvēkam ir svarīgi sajust uzmanību un mīlestību, neatkarīgi no dzimuma. Gan vīrietis, gan sieviete vēlas mīlēt un sajust mīlestību. Protams, sievietes iekšējā pasaule atšķiras no vīrieša. Sievietes ir vērstas uz iekšu, vīrietis – uz āru. Vīrietis emocijas slēpj, sieviete tās izrāda, tādēļ arī radies priekšstats, ka sievietēm uzmanības vajag vairāk. Taču tā nepieciešama abiem partneriem. Nevar dot viennozīmīgu padomu, kā rīkoties, ja aizmirsta dzimšanas diena vai kāzu jubileja. Situācijas ir dažādas. Iespējams, aizmāršīgajiem var kaut kā “caur puķēm” atgādināt, kas jāsvin. Bet noteikti varu ieteikt – nevajag apvainoties un visu vakaru klusēt. Ja viens klusē, bet otrs aizmirsis, kā lai uzzina, kā radies aizvainojums?
