Lai radītu nepieciešamās ērtības invalīdiem ar kustību traucējumiem, pēdējā laikā Gulbenē paredz sabiedrisko ēku pieejamību.
Lai radītu nepieciešamās ērtības invalīdiem ar kustību traucējumiem, pēdējā laikā Gulbenē paredz sabiedrisko ēku pieejamību. Kaut arī daudzas ēkas atjaunotas un izveidotas uzbrauktuves, respektējot invalīdu vajadzības, liela daļa no tām ir pārlieku stāvas.”Gulbenes pilsētas ielās reti redzam invalīdu, kas pārvietotos ratiņos. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēks nedzīvo pirmajā stāvā, un jau nokļūšana uz ielas ir apgrūtināta, citiem psiholoģiski grūti sadzīvot ar invaliditāti, tādēļ nevēlas rādīties sabiedrībā,” saka Gulbenes rajona padomes galvenā speciāliste veselības aizsardzības un sociālās nodrošināšanas jautājumos Aina Kokoreviča.
Viņa atzīst, ka atsevišķas iestādes un uzņēmumi ir izveidojuši uzbrauktuves, tomēr daudzas svarīgas iestādes invalīdiem joprojām nav pieejamas. “Abas pašvaldības – gan pilsētas, gan rajona – atrodas ceturtajā un otrajā stāvā. Cilvēkiem nav iespējams pašu spēkiem saņemt vajadzīgo informāciju. Tādā gadījumā viņi sazinās ar sociālās palīdzības speciālistiem, un mēs viņus sagaidām pirmajā stāvā,” saka A.Kokoreviča. Viņa ir pārliecināta, ka uzbrauktuvēm pie veikala ir jābūt. “Kur konstrukcijas ļauj, uzbrauktuves ir pieņemamas. Apsveicami, ka gājēju ietves veidotas tā, lai tās var izmantot invalīdi. Arī pie Gulbenes bibliotēkas plānots veidot uzbrauktuvi, lai cilvēki ar kustību traucējumiem varētu apmeklēt informācijas centru,” pauž A.Kokoreviča.
Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne domā, ka svarīgi vismaz veidot apstākļus, lai bibliotēkas pakalpojumus varētu izmantot arī invalīdi. “Ja atradīs uzbrauktuves izveidei līdzekļus, tas būs pirmais solis, lai cilvēki ar kustību traucējumiem spētu apmeklēt bibliotēku. Arī jaunās māmiņas tās varētu izmantot, un bērnu ratiņi nebūtu jāatstāj laukā,” saka A.Sprudzāne.
Gulbenes pilsētas domes sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Anita Sirmā atzīst, ka daudzās vietās Gulbenē uzbrauktuves iekārtotas tikai “ķeksīša” dēļ, jo vairāk domāts par kāpņu vizuālo skaistumu, nevis ērtībām. “Ja nu invalīdam, braucot pa uzbrauktuvi, zūd invalīdu ratiņu vadāmība? Ziemā tās pamatīgi jātīra, lai neslīdētu un neveidotos dramatiskas situācijas,” saka A.Sirmā. Arī viņai šķiet, ka Gulbenes pilsētas invalīdi nav tikuši pāri psiholoģiskai barjerai. Viņiem vieglāk, ja visu dzīvei nepieciešamo nodrošina sociālie aprūpētāji.
Latvijas Krājbankas Gulbenes filiāles pārvaldniece Evija Samsone atzīst, ka jaunizveidotā uzbrauktuve pie Krājbankas nav izdevusies laba. “Uzbrauktuves izveide bija projekta izpildītāju ziņā. Cilvēkiem ar kustības traucējumiem ir problemātiski uzbraukt, jo tā ir par stāvu. Bet darbinieki nekad neatsaka un nonāk lejā palīdzēt,” saka E.Samsone.
Pirmās grupas invalīds Ēvalds Lapiņš uzskata, ka lielākā daļa Gulbenes pilsētas iestāžu uzbrauktuvju ir izmantojamas. “Viegli apmeklēt “Madaras `89” veikalu Rīgas ielā un “Unibankas” filiāli. Savukārt veikalu “Santa” Bērzu ielā un jauno Krājbankas uzbrauktuvi nevaru pieveikt pats saviem spēkiem,” atzīst Ē.Lapiņš. Viņš arī pieredzējis, ka “Troiča un partneri” Rīgas ielas veikala skaistā uzbrauktuve izmantojama tikai sausā laikā. Viņš būtu priecīgs, ja arī veikali “Aiva” un “Madara `89” Ozolu ielā izveidotu uzbrauktuves, jo to pieļaujot veikalu atrašanās vieta. Tomēr Ē.Lapiņam un citiem invalīdiem joprojām otrā un trešā stāva iestādes paliek neaizsniedzamas.
