Kas mainījies Latvijā, gatavojoties iestāties ES? Latvijai gatavojoties iestāties ES, valsts likumi saskaņoti ar ES prasībām, izstrādāti pasākumi saslimstības samazināšanai.
Kas mainījies Latvijā, gatavojoties iestāties ES?
Latvijai gatavojoties iestāties ES, valsts likumi saskaņoti ar ES prasībām, izstrādāti pasākumi saslimstības samazināšanai. Galvenie darbības virzieni ir nacionālā veselības rīcības plāna ieviešana un efektīvas institucionālās sistēmas izveide. Veselības veicināšanas stratēģija pašlaik atbilst ES prasībām.
ES Padome ir pieņēmusi rekomendāciju «Laba medicīniskā prakse» («Good medical practice»). 2001. gadā Latvijā tika izstrādāta «Sabiedrības veselības stratēģija», kam par pamatu ņemta Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā stratēģija «Veselība visiem 21. gadsimtā», turklāt tika ņemtas vērā arī ES direktīvas. «Sabiedrības veselības stratēģija» pieejama internetā: .
Vai slimokases turpmāk pastāvēs?
Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops informē, ka līdzšinējā kārtība, kad slimokases gan pieņem lēmumu, gan sadala naudu, pastāvēs vēl tikai 2003. gadā. Turpmāk tās vairs nepieņems lēmumus un nenoteiks, kam maksāt un kam ne. Visticamāk, iedzīvotājus apkalpos Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) teritoriālā nodaļa. Tātad otrajā pusgadā slimokases tiks reorganizētas, atņemot tām lemšanas tiesības, bet palielinot to atbildību par pakalpojumu apmaksu.
Kas atzīs ārsta kvalifikāciju ES dalībvalstī?
ES tā sauktās sektoru direktīvas galvenokārt attiecas uz mediķu profesijām. ES Padomes direktīvā (93/16/EEK) par pasākumiem, lai veicinātu ārstu brīvu pārvietošanos un viņu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, noteikta ārsta kvalifikācijas automātiska atzīšana.
Pievienošanās līgumā noteikts, ka ģimenes (vispārējās prakses) ārsta kvalifikācija tiks atzīta, ja ārsta diploms gūts universitātes tipa augstskolā.
Saskaņojot izglītības prasības, ES līgumā noteikts – lai ārsts varētu pretendēt uz atļauju patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību atbilstoši savai kompetencei, rezidentūrai vispārējā (internā) medicīnā, uroloģijā, traumatoloģijā un ortopēdijā, ķirurģijā un neiroķirurģijā, plastiskajā ķirurģijā, torakālajā ķirurģijā, bērnu ķirurģijā, asinsvadu ķirurģijā, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, jābūt vismaz piecus gadus ilgai praksei; pediatrijā, patoloģijā, neiroloģijā, psihiatrijā, diagnostiskajā radioloģijā, terapeitiskajā radioloģijā, mikrobioloģijā, imunoloģijā, kardioloģijā, gastroenteroloģijā, nefroloģijā, reimatoloģijā, ginekoloģijā un dzemdniecībā, infektoloģijā, bērnu psihiatrijā – četrus gadus ilgai, bet oftalmoloģijā, hematoloģijā, ftiziopneimonoloģijā, otolaringoloģijā, endokrinoloģijā, anestezioloģijā un reanimatoloģijā, rehabilitoloģijā, fiziskajā rehabilitācijā, fizikālajā medicīnā un stomatoloģijā, alergoloģijā, dermatoloģijā un veneroloģijā – trīs gadus ilgai praksei.
Informāciju par kvalifikācijas atzīšanu var saņemt Eiropas Komisijas interneta mājas lapā , kā arī katras valsts vispārējās atzīšanas sistēmas kontaktpunktā (NARIC – Network of National Academic and Research Information Centre). Latvijā šis kontaktpunkts ir Akadēmiskās informācijas centrs Vaļņu ielā 2, tālrunis 7225155.
Vai medicīnas māsām atzīs tikai augstskolas diplomus?
ES Padomes direktīvā 77/452/EEC par vispārējās aprūpes māsu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu tagad iekļauts arī Latvijas medicīnas māsas diploms, kas iegūts māsu skolā, savukārt vecmātēm izvirzāmās prasības iekļautas ES direktīvā 80/154/EEC.
ES Padomes 1992. gada 18. jūnija direktīvā 92/51/EEC ir noteiktas profesionālās izglītības atzīšanas prasības (izglītības ilgums) vidējam medicīniskajam personālam – medmāsām, zobārstniecības māsām, biomedicīnas laborantiem, zobu tehniķiem, fizioterapeita asistentiem.
Vai ir kādas atsevišķas prasības zobārstiem?
Zobārstu kvalifikācijas atzīšanu regulē ES Padomes direktīva (78/686/EEK) par zobārstu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu. Saskaņā ar to kārtība ir tāda pati kā ārstiem – zobārsta diploms iegūstams universitātes tipa augstskolā. Latvijā tiek pieprasīts rezidenta diploms par zobārsta pēcdiploma izglītības programmas pabeigšanu, ko izsniedz universitātes tipa augstskola, un sertifikāts, kas apliecina, ka persona nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu zobārstniecībā.
Kādēļ ārstiem ir grūti sākt praksi citā ES valstī?
Lai gan juridiski šķēršļi ES ir likvidēti, tomēr praksē kvalificēto profesiju pārstāvju kustība Eiropas valstīs caurmērā nav liela (1,5% gadā). Katrā valstī vēsturiski izveidojušies spēcīgi profesionālo asociāciju lobiji, un tie nelabprāt ielaiž savā teritorijā sveštautiešus. To pierāda fakts, ka direktīvu par ārstiem ES dalībvalstis nevarēja saskaņot 18 gadu.
Ārstiem, ierodoties citā valstī, jārēķinās ar vietējo ārstu asociāciju izvirzītajām prasībām. Ārzemniekiem jāiegūst sertifikāts noteiktā specialitātē, kas dod tiesības praktizēt šajā zemē. ES dalībvalstu ārstiem izsniegts sertifikāts ir spēkā visā ES teritorijā.
Arī Latvija Pievienošanās līgumā noteikusi, ka citu ES valstu pilsoņi – ārsti un māsas – Latvijā varēs strādāt tad, ja saņems sertifikātu – Latvijas Ārstu biedrības vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka persona nokārtojusi sertifikācijas eksāmenu attiecīgajā specialitātē.
www.eiropainfo.lv
