Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Anatolijs Danilāns.
Dzimis: 1943.gada 24.martā Ludzas rajona Kārsavā.
Mācījies: Pieniņu pamatskolā, Rīgas 2. medicīnas skolā, studējis Rīgas Medicīnas institūtā Ārstniecības fakultātē – aspirants Rīgas Medicīnas institūtā.
Darbs: kopš 1973.gada – asistents, docents, Rīgas Paula Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, praktizējošs gastroenterologs P.Stradiņa slimnīcā. 2009.gadā saņēmis Gada balvu medicīnā.
Ģimene: precējies. Ir sieva, dēls, meita, 2 mazdēli un 2 mazmeitas.
Anatolijs Danilāns ar interesentiem tikās Gulbenes bibliotēkā. Jau ar pašu pirmo teikumu 69 gadus vecais profesors apliecināja, ka viņam piemīt harisma un spēja iedvest optimismu. ”Man nav mašīnas, tāpēc no dzīvokļa, kas atrodas netālu no kādreizējā veikala “Bērnu pasaule”, uz darbu P.Stradiņa universitātes slimnīcā katru dienu 12 kilometrus eju kājām. Dusmojos, ja kāds mani atpazīst un apstādina automašīnu, lai aizvestu uz darbu. Cilvēkiem vairāk vajag kustēties!” ārsta labas veselības recepte ir visiem labi zināma un vienkārša.
Šī patiesība profesora uzstāšanās laikā izskanēja vairākkārt. Ārsts ieteica visiem uz darbu doties kājām, nevis atvizināties automašīnā, jo tad atliks laiks gan darbam, gan kustībām. Savu stāstījumu viņš apliecina ar zinātniski pārbaudītām un pierādītām patiesībām. Piemēram, ka cilvēka zarnu trakts ir balto asinsķermenīšu imūnās sistēmas skola, ka ikviens cilvēks ir staigājošs baktēriju konteiners, jo viņa zarnās ir divi kilogrami baktēriju, kas nemitīgi ceļo pa zarnu traktu, ka regulāru balsenes aizsmakumu var veicināt arī kāda zarnu kaite. “Atcerieties, ka tikai veselā miesā mīt vesela zarnu imūnā sistēma. Ja cilvēkam šī imūnā sistēma ir kārtībā, tad gan āda ir smuka un tīra, gan slimības nepiemeklē. Ja kādai sievietei ir problēmas ar lieku ķermeņa masu, tad nekreņķējieties! Atrēķiniet no tās divus kilogramus baktēriju, uzreiz kļūs vieglāk,” joko profesors.
Organisms gudrāks par cilvēku
Ar aizrautību A.Danilāns stāsta par osteokalcīnu – vielu, ko cilvēka organismā zinātnieki atklājuši pirms desmit gadiem. “Kamēr īpašas šūnas bez mitas noārda kaulus, tikmēr otras veido jaunu kaulu. Kauli atjaunojas 14 dienās, tāpēc cilvēki var būt dažāda vecuma, bet kauli visiem viena vecuma. Kaulus ražojošās šūnas izstrādā osteokalcīnu. No kauliem tas nokļūst asinīs un ārstē cukura diabētu, neļauj aptaukoties aknām, sargā no sklerozes, samazina holesterīna daudzumu. Kauli ir labākie endokrinologi. Osteokalcīna daudzums ir lielāks, ja kaulu loka, staipa un vingrina, tas ir, ja cilvēks iespējami vairāk kustās. Tā ir pēdējā stulbība no to ārstu puses, kuri saka, ka kustēties vajag tāpēc, lai cilvēks nodzītu lieko svaru. Man patīk arī apaļīgas meitenes. Runā, ka puiši daloties divās grupās. Pie manis atkārtoti ierodas paciente un saka, profesor Danilān, man jūsu rekomendētais ēdiens neko nepalīdz. Kā bija tie 75 kilogrami, tā palika. Skatos, manā priekšā stāv stalta meitene, arī analīzes uzlabojušās. Ja cilvēks nodarbojas ar fizisko aktivitāti, viņam muskuļu masa palielinās, bet ķermeņa svars paliek tas pats. Kā tas var būt? Izrādās, ka tauki ir pazuduši,” A.Danilāns pamato kustību nozīmi.
Profesors uzskata, ka strauja svara zaudēšana noved pie vēl lielāka svara atgūšanas, jo organisms vienmēr ir gudrāks par cilvēku. Viņš norāda, ka īsā laikā nomest vienu trešdaļu no sākotnējā ķermeņa svara nevienam par labu nenāk. Viņš nevienam neiesaka ar varu piespiest sevi badoties. “Visiem cilvēkiem nav jābūt absolūti vienādi slaidiem. Galvenais, lai liekais svars neradītu veselības problēmas. Daudziem cilvēkiem daba ir gēnos ierakstījusi, ka organismam pastiprināti ir jāuzkrāj kalorijas nebaltām dienām,” skaidro ārsts. Viņš iesaka cilvēkiem labāk atteikties no neveselīgiem ieradumiem. “Man žēl meiteņu, kas nolemj līdz Jāņiem nodzīt 20 kilogramus no ķermeņa svara, bet līdz Jāņiem atlikušas dažas dienas. Iet neēdušas, gar sienām turēdamās, caurejas līdzekļus sadzērušās. Tauki nepazudīs, ķermenis gan atūdeņosies. Pasaulē nav neviena tik laba medikamenta kā kustības, tādēļ visi – kārnie, staltie un apaļīgie – vairāk kustēsimies. Tas ir ilgstošs iepatikšanās maratons, kas prasīs cilvēkam sevi piespiest to darīt. Kustības ir brīnišķīgs, unikāls ārstēšanas paņēmiens. Dažādu diētu ievērošana ir tukši šāvieni gaisā, ja vienlaikus cilvēks nekustas,” uzskata A.Danilāns.
Saule un fiziskās aktivitātes
Ārsts iesaka cilvēkiem vasarā uzkrāt organismā D vitamīnu. “Šis vitamīns rodas saules ietekmē, ne jau tikai dzerot zivju eļļu. Saule un fiziskās aktivitātes ir tā garants. Domāju, ka Latvijā mēs tautu esam sabaidījuši ar visādām ādas kaitēm, kas rodas no saules. Saulē nav jāguļ stundām ilgi, bet ir jāuzturas svaigā gaisā. Cilvēki ir pārbiedēti ar melanomām. Ja sāk augt melna pumpa, vajag aiziet pie daktera, lai viņš to noņem. Domāju, ka mēs, ārsti, cilvēkam daudz vairāk ļaunuma nodarām, ieteikdami, lai nelien saulē,” prāto A.Danilāns. Viņaprāt, īpaši pavasarī cilvēki dodas uz aptieku, lai iegādātos dažādus vitamīnus un papildinātu pa ziemu zaudēto vitamīnu daudzumu organismā. “Diemžēl ne C vitamīns, ne selēns mūža garumu neietekmē. Arī pārlieka organisma iztīrīšana ir iebraukšana grāvja otrā malā. Man pacients stāsta, ka regulāri spiežot burkānu sulu. Prasu, kāpēc tad biezumus neēd, jo tie ir daudz labāki par sulu. Stāsta, ka vīnogas garšo, bet apēdot tikai mīkstumu, apvalku izmetot. Ja gribat, lai jums ir veselas zarnas, ēdiet ābolus ar mizu, ar visu serdi un pat kātiņu! Ēdiet burkānus ar mizu, vāriet kartupeļus ar visu mizu un ēdiet! Starp citu, graužot zaļus burkānus un kāļus, cilvēks asina prātu,” iesaka profesors.
Visu vajag darīt ar mēru
Tikšanās dalībnieki steidza izmantot iespēju, lai A.Danilānam uzdotu jautājumus, piemēram, vai kafija ir veselīgs dzēriens. “Kafija septiņas reizes palēnina aknu bojājumus. Tā samazina aizkuņģa dziedzera vēža risku. Kafija ir veselīgs dzēriens, jo nepaaugstina asinsspiedienu. Tā ir veselīgāka par tēju, bet to vajag dzert ar mēru. Ir cilvēki, kuriem kafija rada ne visai patīkamas sajūtas kuņģī. Ja ir tā, tad nedzeriet!” iesaka ārsts. Uz jautājumu, vai labi ir ēst vēlu vakarā, jo tas palielina ķermeņa masu, viesis atbildēja apstiprinoši. “Ja gribas, var ēst kaut naktī, bet pēc tam no rīta obligāti nav jāpiespiež sevi ēst brokastis. Vēlā ēšana vakaros nav kaitīga, ja cilvēks nepārēdas, lai gan apaļīgiem cilvēkiem tieši uz dienas vakara pusi rodas lielāka apetīte. Ja man gribas, es pat naktī eju ēst. Nav nozīmes, kurā diennakts laikā cilvēks ēd, nozīme ir liekām kalorijām,” bilst viesis. Daudzkārt ir dzirdēts ieteikums no rīta tukšā dūšā izdzert glāzi ūdens, bet dienā šo daudzumu palielināt līdz pusotram vai diviem litriem. “Man pacienti bieži prasa, vai tiešām dienā jāizdzer pusotrs litrs ūdens. No tāda daudzuma nākot vēmiens. Ūdens ir laba lieta, bet organisms ir gudrāks par mums. Ja negribas, tad nevajag dzert. Arī svaigi slauktu govs pienu var dzert, tikai trekns govs piens organismā palielina slikto holesterīnu, jo tā saturošie tauki ir neveselīgi. Tad īsts lauku speķis ir labāks. Ja ir vesels cilvēks, kurš daudz kustās, var dzert arī treknu pienu,” saka A.Danilāns. Arī par kritizēto dzērienu kokakolu un čipsiem viņam ir savs spriedums. “Man kāda sieviete stāstīja, ka esot veikts pētījums, kurā kokakola izlieta uz palaga un tajā radies caurums. Amizieri dzīdams, teicu, lai pavem uz palaga, jo vesela kuņģa sula ir tūkstoškārt lielāka palaga bojātāja nekā kokakola. Ja cilvēks ir zaudējis daudz šķidruma, tad kokakola ir labāka par ūdeni un pienu, jo tā satur glikozi, kas vecina sāļu uzsūkšanos. Ja tiešām mans pacients uzturā lieto tikai kokakolu un čipsus, tad es saku, ka tas ir slikti, bet ne viens, ne otrs nav superinde,” pārliecināts gastroenterologs. Viņš neslēpj izbrīnu, ka cilvēki apzināti nelieto maizi. “Maizi nevajag pārrīties, bet normāli to var ēst, tāpat kā zivis, olas un citus produktus,” saka A.Danilāns.
