Lauksaimnieki prognozē, ka šogad graudaugu un rapša raža varētu būt mazāka nekā pērn, jo garās ziemas un pavasara plūdu rezultātā tiem būs īsāks veģetācijas periods. Rudenī sētie ziemāji ir novājināti. Visos reģionos vidēji zemāku ražu prognozē rapsim, ziemas kviešiem un miežiem.
Tirzas pagasta zemnieks Jānis Jēgers, kurš saimnieko Virānē, stāsta, ka šajā pavasarī lauku darbi ir iekavēti labākajā gadījumā pa divām nedēļām. Iepriekšējos gados šajā laikā pavasara sējas darbi jau tuvojušies nobeigumam. „Ja arī sniegs ir strauji nokusis, tad augsne ir slapja, tāpēc ar tehniku vēl nevar uzbraukt uz tīruma. Jāgaida, kamēr tīrumi nožūst. Savos laukos sēt varēšu varbūt tikai maijā,” stāsta zemnieks.
Zaudējumus mēra tūkstošos
Rankas pagasta zemnieku saimniecības „Kalnakaļvi” saimniekam Jānim Kļaviņam šī ziema un pavasaris ir nesis lielus zaudējumus, lai gan Jānis bilst, ka nekas ārkārtīgi ekstremāls tas neesot. „Man simtprocentīgi ir jāpārsēj visi ziemāji. Tie ir 200 hektāri. Līdzīga situācija bija pirms trīs gadiem, bet toreiz vismaz kaut neliela daļa ziemāju bija saglabājušies. Viena hektāra izmaksas ir 80 lati. Tas nozīmē, ka zaudējumi gan par sēklu, gan degvielu un citām izmaksām būs lēšami aptuveni 16 000 latu. Cietuši ir tikai ziemas rudzi. Arī citviet šajā pavasarī neesmu redzējis nevienu zaļu ziemas rudzu lauku,” stāsta J.Kļaviņš. Pagaidām arī uz tīruma ar tehniku nav iespējams uzbraukt. „Kalnakaļvu” saimnieks bilst, ka arī īpaši nesteidzoties, jo savulaik ap maija svētkiem tikai sākušies dārza darbi. „Mēs jau tikai paši esam sadomājušies, ka sējas darbi jāsāk jau aprīļa vidū, bet mūsu klimatiskajos apstākļos tas nav normāli,” piebilst J.Kļaviņš.
Pārsēs 50 hektārus rudzu
Savus ziemāju laukus ir pārlūkojuši arī Litenes pagasta zemnieki. Diemžēl situācija nav iepriecinoša. Piemēram, zemnieku saimniecībā „Sopuļi” nāksies pārsēt aptuveni 70 procentus ziemas rudzu. Tā ir aptuveni 50 hektāru liela platība. Lielāko kaitējumu ziemājiem nodarījis sniegs un ledus, bet zemākajās vietās – ūdens. Lai novājinātajiem ziemājiem palīdzētu atgūties, tiem jādod papildu mēslojums, bet šobrīd ar lauksaimniecības tehniku tīrumā iespējams tikai iestigt. Rapša sējumos pagaidām viss esot normāli. „Sopuļu” saimnieks arī pieļauj, ka graudaugu raža būs mazāka, tomēr galvenais – rudenī var attiecīgi ieilgt ražas novākšana, tāpēc graudaugu audzētāji jau šobrīd vēlas, lai būtu silts un saulains rudens.
Spēkam jādod slāpeklis
Vecākā augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga stāsta, ka ziemāju tīrumos situācija esot dažāda. Bijušas saimniecības, kur no laukiem pat ticis novadīts liekais ūdens. Pavasarī lielākās problēmas varētu būt tajās zemnieku saimniecībās, kas strādā ar bioloģiskajām metodēm, bet tas nozīmē, ka ziemāju sējumus nav atļauts virsmēslot. „Lai ziemāji atgūtu spēku, tie tagad jāmēslo ar slāpekli. Pavasarī to var dot pat divas reizes. Protams, arī rudenī, ziemājus sējot, tie jau ir saņēmuši komplekso mēslojumu, bet ar to vien nepietiek. Speciāliste norāda, ka ziemāju izturību pret nelabvēlīgiem ziemošanas apstākļiem nosakot ne tikai pielietotā agrotehnika, bet arī ziemāju šķirnes īpatnības, slimību izplatība un meteoroloģiskie apstākļi. „Lielāko kaitējumu tiem nodara izslīkšana, jo, ilgstoši atrodoties zem ūdens, augi vairs nespēj elpot, tie zaudē zaļo krāsu un sākas neatgriezenisks audu sabrukšanas process,” stāsta I.Šteinberga.
