Vakar pie Eiropas Savienības ēkas Rīgā notika Latvijas lauksaimnieku protesta mītiņš, kurā piedalījās arī Gulbenes novada zemnieki. Līdzīgas akcijas notika arī Lietuvā un Igaunijā, tādējādi šī akcija sasaucās ar notikumiem Briselē, kur Eiropas Komisija prezentēja Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas reformas piedāvājumu.
Cer, ka ieklausīsies
Protesta akcija norādītajā vietā pulcējās aptuveni 300 zemnieku. Viņus uzraudzīja aptuveni 50 policistu. Akcijas dalībnieki, starp kuriem lielākā daļa bija vidēja vecuma cilvēki, mierīgi sarunājās ar garāmgājējiem, izdalīja līdzi paņemtās rudens veltes, kā arī dziedāja tautasdziesmas. Lauksaimniecības organizāciju līderi teica uzrunas, salīdzinot zemniekus ar zaķiem, kas visi pelnījuši vienādi lielus burkānus. Arī Briselē protesta akcija bijusi gandrīz nemanāma. Tajā bija pulcējušies aptuveni tikai 30 latvieši.
“Protesta akcijā izlēmu piedalīties tāpēc, ka iepriekšējo gadu protesta mītiņu pieredze aplieciņaja, ka mēs varam panākt sev labvēlīgu lēmumu. Uzsaktu, ka Latvija tomēr ir tā valsts, kas dod lielus resursus ne tikai sev, bet arī Eiropai, tāpēc arī šoreiz tā nebūs akcija, kurā izmantosim lauksaimniecības tehniku, bet varbūt tomēr cilvēkos ieklausīsies,” uzskata Jaungulbenes pagasta zemnieku saimniecības “Rugāji” lauksaimnieks Alvis Lācis. Viņa saimniecībā audzē aitas un upenes, kas aizņem piecus hektārus. Ir iecere paplašināt gan aitu ganāmpulku, gan audzēt krūmmellenes. A.Lācis ar lauksaimniecības tehniku savulaik aktīvi ir piedalījies arī citās protesta akcijās. “Mums subsīdijas maksā par noteiktu platību, pretim prasot noteiktu lopu skaitu. Aitām atšķirībā no liellopiem šīs platības ir nelielas, tāpēc arī maksājumi nav lieli. Būtu labi, ja kaut kā aitkopjus varētu nodalīt no tiem zemniekiem, kuri audzē, piemēram, gaļas lopus,” prāto A.Lācis.
Reforma ir saistīta arī ar Eiropas Savienības platību jeb tiešajiem maksājumiem. Lauksaimnieku rīcībā ir informācija, ka tie ir ievērojami mazāki nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Akcija ir lauksaimnieku izmisuma un nepieciešamības dēļ sperts solis, lai cīnītos nevis par tiešo maksājumu palielinājumu, bet vienlīdzības principu. Tas nozīmē, ka ir jāmaina tiešo maksājumu kārtība, ņemot vērā lauksaimniecības zemes uzturēšanas izmaksas, zemju platību un iekšproduktu. Latvijas lauksaimnieku prasība ir tiešajos maksājumos par hektāru saņemt aptuveni 241 eiro, kas būtu par 100 eiro vairāk, nekā šobrīd piedāvā Eiropas Komisija. “Lielās Eiropas Savienības valstis uzskata, ka Baltijas valstīm ir zemas ražošanas izmaksas, tāpēc arī tiešie maksājumi varot būt ievērojami mazāki, tomēr reālā situācija liecina, ka Latvijā šīs izmaksas ir nedaudz virs vidējā Eiropas līmeņa, toties tiešie maksājumi ir vairākkārt mazāki nekā citām valstīm,” saka Zemnieku saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja. Vakardienas protesta akcija ir tikai pirmais solis cīņā, kas ilgs visu 2012.gadu, jo Eiropas Komisijas piedāvājums par vienu miljardu eiro samazināt finansējumu Latvijai no Eiropas fondiem nav saprotams.
Visu uzspiež ar varu
Tirzas pagasta zemniece Ligita Zvirbule protesta akcijā nepiedalījās, jo sarunā atzina, ka ar to neko nepanāks. “Mums šī akcija neko nedos ne Briselē, ne Rīgā. Tas vilciens, kurā cenšamies ielēkt, jau sen ir aizgājis. Mūsu ir pārāk maz, lai varētu kaut ko panākt, lai arī mūsu teiktajā ieklausītos. Esmu ievēlēta Ziemeļvidzemes lauksaimnieku apvienības valdes locekle. Bija nolemts, ka mēs – četri cilvēki, kas pārstāv dažādas lauksaimniecības nišas, – brauksim uz Briseli un par visu runāsim, bet brauciens tika atsaukts, jo uz Briseli vēlas braukt tikai Rīgas kungi. Pasakiet, kā rīdzinieki vispār var izvērtēt situāciju laukos. Man sirds ir tik pilna pēc šādas rīcības! Uzskatu, ka tikai tie lauksaimnieki, kuri kaut ko dara, kas reāli strādā, spēj kaut ko risināt. Kāpēc viss tiek risināts no augšas?” zemniece pauž sašutumu. Viņa uzskata, ka Latvijas zemniekiem viss tiek uzspiests ar varu. “Manuprāt, lielai daļai arī mūsu novada lauksaimnieku jau ir apnikušas šīs akcijas. Viņi turpina strādāt tāpat, kā ir to darījuši līdz šim. Lai valdības mainās kaut cita pēc citas, kamēr man būs tirgus, kamēr Latvijā vēl būs cilvēki, kuri grib ēst, es neuztraucos. Pagaidām nejūtos apdraudēta, jo neticu, ka visa Latvija būs tikai zaļā zona bez ļaudīm,” piebilst L.Zvirbule. Zemniece par dārzeņu pārdošanu nesūdzas, jo pēc ilgām pūlēm tos piegādā “Zaļā groza” klientiem Rīgā.
