Novada zemnieki atzīst, ka šis pavasaris graudaugu sējai bijis nedaudz vēlāks nekā iepriekšējos gados, tāpēc tagad tīrumā katra minūte dārga, lai visu paspētu paveikt laikus. Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Zosēni” saimnieks Jānis Jēgers stāsta, ka sēju sācis 30.aprīlī, kas esot nedaudz vēlāk nekā iepriekšējā pavasarī, toties virs ziemājiem atvēlētajām platībām minerālmēslus kaisījis jau 11.aprīlī. Tagad atliek tos tikai nomiglot. Saimniecībā apstrādā 560 hektārus lauksaimniecībā izmantojamo platību. “Pavasarī jāiesēj 145 hektāri vasaras rapša un 110 hektāri vasaras miežu. Prieks par ziemājiem, kuri ir ļoti labi pārziemojuši,” saka J.Jēgers.
Visu paspēs astoņpadsmit dienās
To, ka ar sējas darbiem kavēties nedrīkst, apliecina arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis. Viņa saimniecībā graudaugu sēja sākta 28.aprīlī. 40 hektāros iesētas auzas, apsēta arī viengadīgajai airenei un vasaras kviešiem atvēlētā platība. 3.maijā saimniecībā sākts sēt vasaras rapsis. Kopumā vasarāja kultūrām šogad plānots atvēlēt vairāk nekā 400 hektāru. Pagājušajā rudenī ziemāji iesēti 460 hektāru platībā, kas arī “Lācīšu” laukos izcili pārziemojuši. “Pavasaris ir vēlāks, tāpēc tagad cītīgi jārosās, lai paspētu apsēt visas platības, kamēr augsne nav zaudējusi mitrumu. Galvenais, lai tikai tehnika nepieviļ, jo pavasara sēju esmu plānojis pabeigt 18 dienu laikā,” stāsta S.Gžibovskis. Saimniecība jau vairākus gadus nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, tāpēc zālāji tiek sēti lielākoties pasējā. Saimnieks stāsta, ka pagājušajā gadā izdevies iegūt vairāk nekā 40 tonnu dažādu zālāju sēklu. No šī daudzuma izdevies atlicināt tikai to zālāju sēklu daudzumu, kāds nepieciešams pašu saimniecībā. Lielākā daļa pārdota citiem zemniekiem. S.Gžibovskis pārliecinājies, ka lauksaimnieki arvien vairāk pievēršas dažādu zālāju audzēšanai.
Izšķiras par labu ziemājiem
Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis atklāj, ka saimniecībā pavasara sējas darbi īpaši netiekot steigti, jo divas dienas pagājušas, lai novērstu ar lauksaimniecības tehniku saistītās problēmas. Arī pavasarī apsējamās platības esot nelielas, jo vairāk tiekot audzētas ziemāju kultūras. “Par labu ziemājiem izšķīros tāpēc, ka tie dod lielāku ražu. Īpaši arī ar jaunām graudaugu šķirnēm neeksperimentēju. Palieku uzticīgs tradicionālām un vairākos gados pārbaudītām vērtībām,” saka G.Ciglis. Zemnieks uzskata, ka pavasari cits no cita atšķiras. “Pašreizējais siltums visu steidzina. Tad, kad viss būs sasēts, vajadzētu lietu. Siltā laikā arī dažādi sējumu kaitēkļi vairojas, tāpēc jāliek lietā gan ķīmija, gan jāļauj pašai dabai ar tiem cīnīties. Ķīmija, ko pielietojam sējumu platībās, tomēr izjauc līdzsvaru dabā. Man ir arī otra saimniecība, kur saimnieko ar bioloģiskām metodēm, tāpēc ar visu jātiek galā dabai,” prāto “So-puļu” saimnieks.
To, ka ziemāji salīdzinoši ar vasarājiem dod lielāku graudu ražu, atzīst arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņkalns” saimnieks Andris Gargurnis. Viņš pavasari atvēl citiem darbiem, jo vasarāji netiks sēti. Pagājušajā rudenī 650 hektāros iesēts ziemas rapsis, bet 420 hektāros – ziemas kvieši.
Stradu pagasta zemniece Aina Lazdiņa var būt lepna jo zemnieku saimniecībās “Aizpurieši” un “Kalnāji”, kurās saimnieko vīrs un dēls, pirmais lauks 15 hektāru platībā ar vasaras kviešiem apsēts jau 19.aprīlī. Iesēta arī puse no vasaras rapsim paredzētās platības. Kopumā saimniecībās šogad vasarājus audzēs 200 hektāru platībā. Par abām saimniecībām kopā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 370 hektāri. “Manuprāt, šis pavasaris ir īpatnējs. Augsne rudenī nesaņēma vajadzīgo mitruma daudzumu, tāpēc arī pavasarī tā nebija mitra, bet lija lietus un augsnes virskārta nefiltrēja mitrumu, radot grūtības tehnikai uzbraukt uz tīruma,” stāsta A.Lazdiņa.
