Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Pļavnieki” īpašnieks Guntars Sebris jau daudzus gadus ik pavasari iedzīvotājiem piedāvā pirmos pavasara zaļumus – sīpollokus, redīsus, salātus, dilles un rabarberus. Lai tie padotos, ir vajadzīgas zināšanas. Guntars labprāt tajās dalījās arī ar “Dzirksteli”.
Dillēm uzbrūk miltrasa
“Ja šos zaļumus grib baudīt jau agri pavasarī, tad viss ir jāsēj jau februāra beigās. Salātiem un dillēm būs piemērotas kasetes, lai, stādot siltumnīcā, tās varētu uzreiz izpiķēt. Iesaku salātu un diļļu sējai iegādāties profesionālās sēklas. Parastās sēklas tikai izniekos laiku, bet tirgus vajadzībām agros zaļumus iegūt neizdosies. Tikai paša priekam. Profesionālās sēklas iespējams iegādāties specializētajos sēklu veikalos,” stāsta G.Sebris. Katrā kasetē viņš ievieto vienu salātu sēkliņu, kas līdzinās mazai bumbiņai, jo apkārt tai jau ir izveidots minerālvielu apvalks. Diļļu sēklas vienā kasetē var ievietot divas trīs, lai pēc tam siltumnīcā, kad dilles paaugušās, no vidus izņemtu kuplāko. Neapkurināmā plēves siltumnīcā Guntars dilles stāda aprīļa beigās aptuveni 10 līdz 20 centimetru attālumā citu no citas, lai pasargātu no stīdzēšanas. “Ja dilles ir iesētas par biežu, tas aiziet “diegā” un nav kupluma. Dilles siltumnīcā ir iespējams izaudzēt, pirms tajā tad, kad ir noziedējušas ievas, tiek stādīti tomāti un gurķi,” stāsta dārznieks. Dilles dalās krūmu veidojošās dillēs, kam ir spēcīgas lapas, un aromātiskajās dillēs, kas vairāk stiepjas garumā. Guntars iesaka izvēlēties pirmās, atgādinot, ka tās jāizstāda pa vienai. Izrādās, ka arī dilles nav pasargātas no dažādām slimībām. “Dillēm pati bīstamākā ir miltrasa. Savukārt, ja diļļu lapas sakļaujas kopā un apmēram nedēļu ir vēss laiks, kas neļauj nožūt mitrumam starp lapām, sākas pelēkā puve. Dillēm izkrīt lapas. Dažkārt arī veikalā cilvēks nopērk svaigas dilles, bet otrā dienā tām lapas jau ir bojātas. Tas nozīmē, ka ir darīšana ar pelēko puvi. Miltrasu no lapām var nomazgāt. Dillēm nav nekādas vainas. Ja ir pelēkā puve, tad bojātās dilles ir jāizņem no pārējo vidus, lai tā neizplatītos tālāk,” iesaka G.Sebris.
Salātiem netīk pārlaistīšana
Arī salātus stāda 20 centimetru attālumā citu no cita. Salāti nemīl īpaši sausu un īpaši slapju augsni. “Augsnei ir jābūt labi mēslotai, jo salāti ir starp kultūrām, kas visvairāk prasa mēslojumu. Salāti jāizstāda reti, lai tie varētu izplesties. Tad, kad salātus sasējam vienā vagā, lapu sauju var saplēst, bet liela labuma nebūs,” skaidro Guntars. Siltumnīcā viņš izvēlējies audzēt galvenokārt lapu salātus, nevis galviņsalātus, jo siltumnīcā, kur ir karsts, galviņas vidū sāk veidoties melnas lapas un galviņsalāti sāk pūt. Profesionālo sēklu grupā ir daudz dažādu salātu šķirņu, kad varam būt droši, ka salāti neizies ziedos. Kasetēs, kur tiek dēstīti salāti un dilles, Guntars izmanto veikalā nopērkamo kūdru, lai nevajadzētu cīnīties ar nezālēm. Siltumnīcā salātu izstādīšanai paredzēto augsni safrēzē, bet īpaši nemēslo, ja iepriekšējā gadā tur audzēti gurķi vai tomāti. Zemnieks dilles, salātus un sīpollokus audzētu krietni lielākā apjomā, ja dzīvotu tuvāk Rīgai. Šobrīd zaļumi nonāk Gulbenes tirgū un tiek piegādāti dažādiem klientiem. Salātu audzētājiem Guntars iesaka salātus, kad tie jau paaugušies, nepārlaistīt, lai no apakšējām lapām nesāktos puve. Viņš tos laista vakaros, jo, laistot no rīta, mitrums jau pēc stundas izgaro. “Pusdienlaikā šīs kultūras vispār ir riskanti laistīt, jo var apdedzināt lapu galus,” piebilst Guntars. Dilles, salātus un redīsus viņš audzē 750 kvadrātmetru platībā.
Raža ienākas divās nedēļās
Redīsus dārznieks iesējis 10.aprīlī, bet 15.maijā tie jau paspējuši pāraugt. “Tas nozīmē, ka redīsam ir vajadzīgas 29 dienas kopš sēšanas brīža, kad tas jau ir lietojams. Aprīlī nezāles aug daudz lēnāk nekā redīsi, tāpēc to lapas pārsniedz nezāles. Redīsiem pavasaris patīk īpaši, jo starp dienu un nakti ir krasa starpība. Ja naktis ir vēsas, redīsi briest salīdzinoši ātrāk. Dienā var būt arī ļoti silts. Arī redīsus nevajag sēt savam priekam, izmantojot praktikantu sēklas, jo tad redīsi būs mazi un strauji izies ziedos. Arī tad, ja redīsiem sakļaujas lapas, tie ātri izzied. Redīsam no redīsa būtu jāatrodas 5 centimetru attālumā. Ja gribas, lai visi redīsi sasniegtu vienādu lielumu, tad tie jāsēj kasetēs un jāpiķē. Tad redīsi divu nedēļu laikā jau būs gatavi,” iesaka Guntars. Ja redīsi aug pārāk mitrā augsnē, tad uzmetas melni punkti. Ja redīss plaisā, tad iemetas puve.
Vienā vietā – vairāk nekā 20 gadus
Guntars piekto gadu audzē arī rabarberus. Perspektīvā iecerēts tiem atvēlēt hektāru lielu platību, lai rabarberus lielā daudzumā varētu eksportēt. Izrādās, ka rabarberi vienā vietā var augt 15 un pat 20 gadus. Ja rabarbers iznīkst, tad jāvaino sakņu puve. Tā sakņu kamolā var iekļūt, raujot vai griežot kātus. Kaitējumus nodara arī ūdensžurkas. “Rabarberus mazās devās mēsloju ar kompleksajiem minerālmēsliem. Var izmantot arī kūtsmēslus, kad tiek sagatavots lauks rabarberu stādīšanai,” stāsta Guntars. Rabarberu stādus viņš pats izaudzējis gan no sēklām, gan arī iegādājies Latvijā selekcionētās rabarberu šķirnes ‘Ogre 13’ stādus. Zemnieks iesaka noplēst arī rabarberu ziedus, jo tad kāti būs sulīgi un tos varēs lietot līdz pat augustam. To, ka rabarberi ēdami tikai līdz Jāņiem, Guntars uzskata par latviešu izdomājumu, jo nevienā citā tautā Jāņu nav. “Noteicošie nav Jāņi, bet svaigi rabarberu kāti. Ja tie pārkoksnējas, tad kātā parādās mazi gaisa burbulīši. Tas liecina, ka rabarbers jau ir vecs. Rabarberu nevajadzētu audzēt starp nezālēm, jo tā sakņu sistēmai, kas līdzinās apaļai bumbai, ir vajadzīga gaisa piekļuve. Rabarberiem patīk lietains laiks un mitra augsne. Tikai jāņem vērā, ka nāksies cīnīties ar gliemjiem. Rabarberiem nekaitē arī aukstums, tikai peldēt gan tiem nepatiks,” stāsta G.Sebris.
