Ir tāda populāra dziesma. Tagad mana mīļākā.
Ir tāda populāra dziesma. Tagad mana mīļākā. Tā iedrošina mani. Un Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše arī. Čomu lokā saucam viņu par Eini. Nu malacis viņš puika ir! Metis kaunu pie malas. Licis saviem paša bērniem iedziedāt radio reklāmu. Sak, ziedojiet, latvieši, manai ģimenei iztiku, tad es ar ziedošu sevi valstij un tautai, partijas priekšgalā stāvēdams. Dots, kā saka, pret dotu.
Tad nu es ar jums, mīļie ļautiņi, mana talanta cienītāji, lasītāji, teikšu tā. Ja neziedosiet, tad es vairs nedrukāšos šitanī melu lapelē. Un jūs mani vairs neredzēsiet. Nobaidīju? Ņemiet piemēru no redaktores. Viņa man jau ziedojusi pildspalvu un papīru rakstīšanai. Ar to gribu teikt, ka pieņemu ziedojumus arī graudā. Neatteikšos no lauku labumiem. Sevišķi gaļas. Taču visu cūku man nenesiet. Lūdzu, esiet tik laipni, nokaujiet paši un sadaliet jau pa gabaliem – kas karbonādēm, kas zupiņai, kas mērcītei, kas galertiņam.
Tāpat gaidu atsaucību no tiem, kas grib palīdzēt man imidža jeb, kā tagad moderni saka, tēla veidošanā. Gribu izskatīties tāds labais puisis. Nu kā Einis. Lūdzu atsaukties kādu zobārstīti, kas man bez maksas būtu gatava zobiņus mutē salikt. No porcelāna. Tāpat vajadzētu masierīti. Kas grumbas no ģīmja (un ne tikai) nomasē. Derētu arī aknas pārstādīt, jo vecās man stipri nolietojušās. Gribētu arī sev padomnieci – gaišreģi kādu.
Man jau ir pirmie panākumi. Kad eju pa ielu, dāmas atskatās. Tas tāpēc, ka Sarkanais Krusts ziedoja man einārisku ancūgu un kurpes. Prizūru kā Einim man iztaisīja paša sieva Antonija. Viņa nopūlējās visu dienu, kamēr dabūja vajadzīgo griezumu. Prizūrai, kā zināms, ir īpaša nozīme pie dāmām, vēlētājām. Vārdu sakot – politikā.
Naudiņu būtu vēlams man atdot tieši rokās. Citādi noklīdīs, pazudīs pa ceļam. Man jau nevajag tik daudz kā Einim – 1000 latiņu mēnesī. Lai arī mana ģimene paliela, paši saprotat, sieviņa, bērneļi, vēl mīļotā Anniņa un ārlaulības bērneļi (atī tos atzīstu, kaut arī viņi neskaitās Krikumi), tāpat arī mammīte, viņas māsa ar vīru un tēvabrāļa mazdēla brālis, ai, māte. Jā. Liela ģimene. Nu mums pietiktu ar 999 latiņiem. Tāds nieks. Par ko tad es te. Jā. Nu dibināšu es partiju, mīļie. Sauksies Tautiešu partija, tautā arī vienkārši saukta par Krikuma partiju. Lūk, startēšu uz Saeimu. Aizstāvēšu tur savas ģimenes tiesības un jūsu, mīļie lasītāji, arī, ja sanāks.
