Es esmu tikai zirgs, bet mana sirds ir silta un patiesa.
Es esmu tikai zirgs, bet mana sirds ir silta un patiesa. Es gribu strādāt visgrūtāko darbu tev par prieku. Labas auzas, siens un svaigs ūdens ir viss, ko es vēlos, un silta, sausa guļasvieta, kur varētu atpūsties, kad esmu beidzis dienas darbu.
Pirms jūgšanas labi apskati, vai man nav no agrākā darba kādi ievainojumi plecos vai uz kakla. Ja braucot novēro, ka pagriežu galvu uz vienu pusi, tad sakās ir kāda kļūda. Esi tik labs un izlabo tūliņ! Parūpējies, lai iejūgs man derētu un mana galva varētu brīvi kustēties, lai darbā es savus spēkus varētu brīvi izlietot.
Kad kliboju, tad mani pakavi nav kārtībā. Pārbaudi, vai esmu kārtīgi apkalts, un ved mani pie kalēja, kurš neaizmirst maniem pakaviem slidenā laikā piestiprināt radzes, lai nepakristu, smago vezumu velkot.
Būtu labi, ja tu katru rītu manu spalvu pamatīgi izsukātu, jo tas man tikpat veselīgi kā mēriņš auzu. [..]
Neaizmirsti, ka pātagas sitieni nevairo manus spēkus, bet gan dara mani nespēcīgāku aiz sāpēm. Vai tad tevi ar kāds sit un plēš lūpas, kad tu, cilvēks būdams, kļūdies?
Ja tev ir taisna un līdzjūtīga sirds, tad, kalnā braukdams ar vezumu, nokāp no tā un pieliec arī savu roku pie vezuma! Nekrauj man pārmērīgu vezumu, bet pagriez mani uz ceļa nost no akmeņiem un grambām.
Tāpat braucot nelieto mutes dzelžus, kuri mani apgrūtina, bet ziemā saldē muti un zobus. Mani atpūtinādams, uzmeklē aizvēju un aizliec barību.
Vasarā neatstāj mani karstā saulē, bet vējā un salā pienācīgi apsedz.
