Laikraksta “Dzirkstele” redakcija saņēma Korupcijas novēršanas padomes sekretariāta ziņojumu par izmaiņām korupcijas jomā publiskajā sektorā.
Laikraksta “Dzirkstele” redakcija saņēma Korupcijas novēršanas padomes (KNP) sekretariāta ziņojumu par izmaiņām korupcijas jomā publiskajā sektorā. Tajā izmantota valsts institūciju, tiesu, pašvaldību, politisko partiju un nevalstisko organizāciju sniegtā informācija, pētījumu un socioloģisko aptauju rezultāti, kā arī preses publikācijas.
Pārskatā nav iekļauta informācija par izmaiņām Korupcijas novēršanas padomes pārstāvētajās institūcijās – Ģenerālprokuratūrā, Saeimā un Latvijas Juristu biedrībā, jo KNP sekretariāts no tām nesaņēma atbildes.
Cīnās ar papīriem
Vairāk nekā desmit lappušu ziņojumā izklāstīts, kā pret korupciju vēršas valsts institūcijās, sevišķi Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā muitas pārvaldē, Galvenajā nodokļu pārvaldē un Korupcijas novēršanas kontroles daļā, kā arī Iekšlietu ministrijas Ceļu policijā, Finansu un Tieslietu ministriju iestādēs. Ir izveidotas speciālas darba grupas, kas konstatē korupcijas riska zonas un izstrādā korupcijas iespēju novēršanas pasākumu plānus, notiek darbinieku rotācija, pārbauda un piemēro administratīvos sodus par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem, ierosina lietas par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Tomēr Pasaules Banka secinājusi, ka Latvijā ekonomiskās reformas un demokrātijas attīstība cieš privāto interešu dēļ, jo tajās ir izplatīta korupcijas forma, ko dēvē par “valsts nozagšanu”.
Neapzināti “nozog valsti”
Iedzīvotājiem nav informācijas par “valsts nozagšanu”, jo tā notiek slēpti atšķirībā no administratīvās korupcijas: kukuļa došanas ceļu policistam, tiesnesim vai ierēdnim. Par kukuļņemšanu ir apsūdzēts Daugavpils Latviešu kultūras centra direktors Spodris Kačāns. Uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu aizturēta Rīgas domes darbiniece Ināra Upīte. Aizturēti ir arī Rīgas pašvaldības policisti par nelikumīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Jūrmalas pilsētas prokuratūra konstatējusi, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājam Leonīdam Alksnim nebija nodoma izspiest no “Pareksa bankas” prezidenta Valērija Kargina naudu, prasot ziedojumus pašvaldībai. Taču pārbaudi turpina Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Sākusies diskusija par pašvaldību ziedojumu lūgšanas praksi.
Bijušā virsprokurora Oļģerta Šabanska kontā Berlīnes komercbankā pārskaitīti 175 000 un 100 000 ASV dolāru. Valsts prezidente Vairs Vīķe-Freiberga teikusi, ka “neviens prokurors vai eksprokurors nedrīkst atklāti ņirgāties par sabiedrības interesēm un smieties par tiesiskumu”. Bet Satversmes aizsardzības birojs nolēma neierosināt krimināllietu “noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”, atzīstot, ka Šabansks nav uzrādījis deklarācijā konta esamību neapzināti. Atcerēsimies, ka arī “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs bija ļoti pārsteigts, ka viņa rēķinā kāds pārskaitījis lielāku naudas summu. Un viņi, protams, nav vienīgie, kas, pašiem to nezinot, tiek aplaimoti.
Kukuļi kā Ķīnas mūris
Aleksandrs Lavents intervijā žurnālā “Klubs” atzīst: “Latvijā es tos pat nesauktu par kukuļiem – tas ir kļuvis par noteiktu uzņēmējdarbības veidu. Krievijā to sauc par profesionālu lobēšanu. Viņi neuzskata, ka ņem kukuļus, viņi risina jautājumus. Bija jābūt absolūtam ideālistam, lai domātu, ka nabadzīgi cilvēki – bet mēs visi bijām tādi – spēs pārvarēt tādu kārdinājumu. Te nostrādā psiholoģija – “ja atteikšos, cits paņems”. Bezprincipu sabiedrība izspiež principiālus cilvēkus.” Var nepiekrist tāpēc, ka to saka cilvēks, kas gaida tiesu. Bet var arī jautāt, kāpēc piecus gadus, kopš apturēta bankas “Baltija” darbība un bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents ir apsūdzētais, nav drošas atbildes, kas ir bijušais baņķieris – Latvijas izcilākais kaitnieks un cilvēku apkrāpējs vai vērienīgs biznesmenis un apstākļu sakritības upuris.
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā atklāta izstāde, kurā var apskatīt, cik lielus kukuļus ņēmuši un kādu bagātību nelikumīgi sarausuši tie valdības vīri, ko šajā noziegumā izdevies pieķert. Daudziem izstādē redzētais radījis šoku. Latvijā pagājušajā gadā 12 personu tiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un tikai divām piespriesta brīvības atņemšana. Ieslodzīt padotos vienmēr ir vienkāršāk nekā priekšniekus. Varam tikai iztēloties, cik liela būtu “kukuļu” izstāde un ko tajā varētu ieraudzīt. G-24 kredītu, “Latvenergo”, bankas “Baltija” un vēl daudzi miljoni ir izkūpējuši kā dūmi. Neviens nevar pateikt, kas par šo naudu ir iegādāts vai uzcelts. Tāpat nevar apgalvot, kurš amata krēsls ir kukulis. Sorosa – Latvija fonda izpilddirektore Vita Tērauda norāda, ka Latvijā “valsts nozagšana” izpaužas divās ekonomisko interešu jomās – naftas tranzītā un pārtikas rūpniecībā. “Tā nav nedz neizbēgama, nedz likumīga, bet rada draudus ekonomiskajai attīstībai un demokrātijai,” akcentējusi V.Tērauda.
