Pedikīre Inga Miodle no kursiem atgriezusies kā spārnos. “Es biju ļoti pārsteigta un patiešām laimīga – pēdējos astoņos gadus nekas tik jauns un radikāli labs nebija dzirdēts,” atzīst ārstnieciskā pedikīra speciāliste. Latvijā sertifikātu darbam ar “Onyclip” un “Erki-technik” tehnoloģijām novembra sākumā saņēmuši pirmie 10 pedikīra speciālisti. Būtiskākais jaunums – ieaugušus nagus saglābj, nevis operē.
Nagu vajag
“Pilnīgi tūtiņveida nagu – tādu, kur nekādas knaiblītes nevar aizbāzt – iztaisno deviņos mēnešos, gada laikā. Līdz šim veica tamponēšanu, smagākos gadījumos ķirurgs noņēma visu nagu vai izgrieza daļu,” stāsta pedikīre. Apjautājos, kas tur slikts, ja ķirurgs nogriež daļu vai visu – dzīvo tālāk tāds apaļš pirksts bez naga, un bez problēmām. Vai tiešām tāds nags tik ļoti vajadzīgs? Ingas acis ieplešas izbrīnā.
“Kā – kāpēc nags vajadzīgs? Ne velti inkvizīcija mauca nagus. Pirkstu galos ir ļoti daudz nervu galu – tie ir jutīgi. Nags ir domāts aizsardzībai, pasargāt šos nervu galus,” viņa skaidro. Turklāt nevarot apgalvot, ka ķirurga iejaukšanās atrisinot visas problēmas uz visiem laikiem – reizēm nags ataug, taču diemžēl ne vienmēr vesels.
Breketes var likt pat akūtiem, sastrutojušiem nagiem, līdztekus veicot ārstēšanu. Atvieglojumu klients jūtot uzreiz – mazinoties spiediens uz iekaisušajām vietām.
Doma rodas zobārstam
Tehnoloģijas pamatlicējs esot zobārsts Ēriks Kops, kurš 1963. gadā pievērsies podoloģijai – zinātnei par pēdu un tās veselību – un saskatījis līdzību starp zobu ortodontiju un nagu koriģēšanu. Astoņdesmito gadu beigās sākts ražot atsperes, kuru princips esot līdzīgs breketēm – tās tiek pielīmētas pie koriģējamās virsmas, uz nagu iedarbojas tā dabiskās augšanas un materiāla sprieguma spēki. Tāpat kā zobu breketes, arī nagiem atsperītes jāmaina – pirmā tikšanās ir pēc 10 līdz 20 dienām, tālāk jau klients ar meistaru sarunā, cik bieži nepieciešams tikties.
Atšķirībā no zobiem nagi aug ātri, korekcijai esot paliekošs efekts. Vieglākos gadījumos pietiek ar diviem trim mēnešiem, smagākos nepieciešama iedarbība līdz gadam. Var koriģēt arī, ja ieaug tikai viens stūrītis, nevis “sametas” viss nags.
Līdzīgi kā zobu problēmas nevar risināt, zobus izraujot, tā arī nagus cenšas saglabāt un ārstēt, turklāt tā nav nepieciešamība tikai gados vecākiem cilvēkiem. I.Miodle stāsta, ka arī bērniem var veidoties ieauguši nagi, turklāt ne vienmēr vainīgas ir traumas, nepareiza nagu apgriešana vai nepiemēroti apavi. Nagu augšanas īpatnības var būt iedzimtas un izpausties agri.
Mainās domāšana
Latvijā tikai tagad arvien plašāk izvēršas ārstnieciskais pedikīrs, daudzas veselības problēmas sāk risināt salonos, nevis dodas uz slimnīcu vai poliklīniku. Nepieciešama ne tikai speciālistu, bet arī klientu domāšanas maiņa – uzturēt sevi kārtībā jāmācās pašam, ar profilaksi un mazām problēmām palīdzēs tikt galā sertificēts speciālists, bet ārsts ir tas, kurš palīdz sarežģītākajos gadījumos. Tāpēc par vēl vienu “revolucionāru lietu”, ko tagad māca ārstnieciskā pedikīra meistariem, I.Miodle sauc ortožu pagatavošanu, kas nepieciešama āmurveida pirkstu un pēdas sānu kauliņa deformāciju profilaksei un ārstēšanai. Pedikīra meistars veido nepieciešamo maisījumu, veic nospiedumu, izveido formu, slīpē, pulē.
Āmurveida pirksti veidojas gan kā iedzimtības rezultāts, gan kā sekas šķērsvelves plakanai pēdai vai augstpapēžu kurpju valkāšanai – pārmērīga slodze uz pirkstiem savelk cīpslas, un to atbrīvošanai reizēm nepieciešama pat ķirurga palīdzība. Tikmēr veidojas sāpīgas varžacis gan uz pirkstu kauliņiem, gan pirkstu galiem. Ortoze slodzi mazina, balansē un palīdz pamazām.
