Zādzību gadījumi no garāžām, mazdārziņiem, māju pagalmiem Gulbenes novadā tiek reģistrēti palaikam. Zog laukos un pilsētā. Zagļi nesmādē neko un zog visu – motorzāģus, zāles pļaujamās mašīnas, trimerus, automašīnu riepas, kannas, degvielu, automagnetolas, vasarā nemaz nerunājot par to, ka tiek ”apciemoti” mazdārziņi un novākta raža. Savukārt metāla cienītāji mazdārziņos izceļot pat vārtiņus un nekaunas ņemt svešu mantu pat no mājas priekšas.
Zog kā traki!
Kāds Stradu pagasta iedzīvotājs, kuram zagļi pamanījušies no mājas pagalma aizstiept gan dažādus metāla izstrādājumus, gan arī traktoram degvielu noliet, par notikušo ziņojis savam iecirkņa inspektoram. “Nozagtās degvielas gan nebija daudz. Es nekad bākā neatstāju daudz degvielas. Tā ka garnadžiem tika vien pāris litri. Savukārt kaimiņam no lielā traktora nozaguši detaļas (atsperlāgas), kuras pat šaubos, vai divatā var aiznest, jo tās ir ļoti smagas. Zog to, ko pēc tam var nodot kā metālu. Dzirdēju, ka Šķieneros izcelti pat mazdārziņa vārtiņi un aiznesti, citam atkal vienā naktī nozaga metāla caurules, pie kurām piesiets žogs, bet nākamajā naktī arī žogu sarullēja un aiznesa. Zog kā traki! Liekas, ka agrāk tik traki nezaga. Cik zinu, par tonnu metāla maksā 200 latus, un tonnu, manuprāt, var ātri salasīt, jo metāls jau ir smags. Ja cena par metālu būtu maza, tad jau arī tā nezagtu, jo nevarētu neko nopelnīt,” spriež vīrietis. Viņš domā, ka tie ir vietējie, kas apzog sava pagasta ļaudis, jo tikai viņi vislabāk zina, kur kas ir.
Negrib un baidās rakstīt iesniegumu
Iecirkņa inspektors Āris Korics, kura pārziņa nu jau pusgadu ir Līgo, Jaungulbenes, Daukstu un Stradu pagasts, stāsta, ka iecienītas ir sīkās zādzības, tāpat dīzeļdegvielas noliešana no transportlīdzekļiem, pēdējā laikā kļuvušas aktuālas arī zādzības ar iekļūšanu telpās, kad ir nozagts trimeris, mašīnas riepas, motorzāģis, zog arī velosipēdus un metālu. Viņa darba pieredze policijā liecina, ka zog arvien vairāk un zagļi kļūst bezkaunīgi, jo nebaidās iet un ņemt svešu mantu, kura atrodas pat mājas priekšā.
Ā.Korics ir novērojis, ka metāla zagļi ir naudas kāri cilvēki, kuri ātri un nelikumīgi grib nopelnīt, nododot metālu, kas pašiem nepieder. Viņi izmanto vietējos pagasta iedzīvotājus, kuriem piesola grādīgā pudeli, un cilvēki par pudeli ir gatavi zagt. Pēc tam paši kādā vakarā atbrauc uz nomaļu vietu, kur stāv nozagtais metāls, savāc to un nodod. “Sūdzības par metāla zādzībām saņemu ļoti bieži, bet cilvēki bieži vien negrib rakstīt iesniegumu. Ja vainīgais ir zināms, ir nepieciešams cietušā iesniegums, lai varam saukt pie atbildības. Bet cilvēki sāk atrunāties, negrib un arī baidās rakstīt iesniegumu. Šogad jau ir bijuši vairāki gadījumi, kad vainīgie metāla zagļi tiek noķerti brīdī, kad nodod metālu, bet viņi pavaicā – kur ir kāds cietušais, no kā mēs paņēmām? Cietušā nav. Un tā ir problēma,” stāsta Ā.Korics.
Viņš aicina iedzīvotājus, tiklīdz ir pamanījuši, ka ir apzagti, informēt uzreiz, nevis pēc kāda laika, atrunājoties, ka domājuši, ka policija tāpat neatradīšot vainīgo. “Tie, kas ir ziņojuši, ir arī dabūjuši savu nozagto mantu atpakaļ,” norāda policists.
Aicina vairāk uzmanīt savu īpašumu
Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma norāda, ka nozieguma vietā policijas darbiniekiem vairākkārt nācies konstatēt, ka iedzīvotāji vieglprātīgi izturas pret savu īpašumu, nenodrošinot tā aizsardzību pret zagļiem. Vērtīgas, vairākus simtus latu vērtas lietas vēl arvien tiek glabātas aiz vienkārši uzlaužamām piekaramajām atslēgām vai durvīm, kuras slēgtas ar slēdzeni, kuru atlauzt zagļiem nav nekādu problēmu.
2011. gadā Vidzemē reģistrēti 3733 noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, tas ir 67 procenti no reģistrēto noziegumu kopskaita. D.Jukāma uzsver, lai arī policija jau neskaitāmas reizes vērsusies pie iedzīvotājiem ar aicinājumu reaģēt un informēt par aizdomīgiem piedāvājumiem policiju, nevis vieglprātīgi iegādāties, iespējams, zagtas mantas par summu, kas ir vairākas reizes zemāka nekā to patiesā vērtība, situācija nemainās. “”Pircējam” jāatceras, ka tas ir krimināli sodāms pārkāpums. Ar šādu savu rīcību cilvēki ne tikai netieši veicina zādzību un ir līdzatbildīgi notikušajā, viņi arī riskē nākamreiz paši kļūt par zagļa upuri,” norāda D.Jukāma.
Iecienīta zagļu vieta –
mazdārziņi
Arī mazdārziņi ir iecienīta garnadžu vieta. Kāda mazdārziņa īpašniece “Dzirkstelei” atzīst, ka mazdārziņos nekad nevar būt drošs, ka kaut kas nepazūd. “Piemēram, man pirms pāris gadiem nozaga visu, kas bija atstāts siltumnīcā. Protams, paši vainīgi, ka neaizvedām darbarīkus uz drošāku vietu. Nozaga visas lāpstas, kapļus, grābekļus, paņēma pat plastmasas lejkannas un spaiņus. Policijai neziņojām. Dabūjām visu pirkt jaunu. Vēl citā gadā nogrieza visas kāpostgalvas,” atceras mazdārziņa īpašniece un piebilst, ka pat piekaramās atslēgas dārza mājiņām nav šķērslis, lai tajās nepaviesotos nelūgti viesi. “Jo lielāka un pamatīgāka atslēga, jo zagļiem lielākas aizdomas, ka dārza mājiņā ir kaut kas ļoti vērtīgs,” spriež sieviete.
Mazliet lielāka aizsardzība esot tiem dārziem, kuriem apkārt ir žogs. Ja gadījumā dārzā ielīdis zaglis un tajā mirklī atbrauc saimnieks, tad garnadzim tik aši neizdodas aizbēgt. “Bet tur, kur dārzs ir bez žoga, novākt ražu nav nekādu problēmu. Bieži no kaimiņiem esmu dzirdējusi, ka viņi ir apzagti. Nolasa arī zemenes. Tie pat varbūt nav pieaugušie, bet bērni, kuriem zemeņu nav, bet dikti gribas. Viņi bariņā sēž un noskatās – tiklīdz mazdārziņa saimnieks ir prom, bērni ir klāt pie zemeņu dobes. Mums arī tā bija, ka dārza kaimiņiene ogu gribētājus dzina prom,” stāsta sieviete.
Ražu zog katru gadu
Ā.Korics atzīst, tiklīdz mazdārziņos sākšoties ražas laiks, garnadži būs klāt. “Ražu noteikti zags, jo tā ir katru gadu, bet es gandrīz vienmēr atrodu vainīgos. Parasti zog tādi, kam patīk alkohols un pašiem ir slinkums dārzā strādāt. Svešie jau nebrauc. Dārziņus apzog tie, kas tur tuvumā arī dzīvo un kuriem nav ko ēst. Kad viņus pieķeru, viņi tā arī paskaidro – mums nav ko ēst. Pārsvarā tie 40 līdz 50 gadus veci vīrieši. Kad saku, lai meklē darbu un strādā, tad seko atbilde – mūs neņem darbā,” stāsta Ā.Korics.
Šādos gadījumos vainīgajiem pārsvarā liek atlīdzināt radušos zaudējumus cietušajiem, bet ir bijuši gadījumi, kad tiek uzsākts arī kriminālprocess. “Respekts noķertajiem no policijas ir, jo vainīgie tiek saukti uz policiju, veiktas nopietnas pārrunas par to, kas būs, ja nākamreiz noķers, tad var tikt uzsākts arī kriminālprocess, tāpēc otru reizi viņi svešā dārzā vairs neatļaujas līst,” saka iecirkņa inspektors.
Ja ir aizdomas, informējiet policiju
Policija uzsver, ja jūsu mājās viesojas nelūgti ciemiņi, ir svarīgi iegaumēt šo cilvēku ārējo izskatu un īpašas pazīmes. “Nekautrējieties un par saviem novērojumiem informējiet savu iecirkņa inspektoru, kurš zinās, kā un kur izmantot sniegto informāciju!” aicina D.Jukāma.
Bieži vien cietušās personas par zagtajām mantām ziņo plašsaziņas līdzekļos. D.Jukāma saka, ka jebkurā gadījumā katra iespēja kaut kādā veidā uzrunāt iedzīvotājus, netraucē. Parasti cietušais vienmēr saskaņojot ar policiju, ka informācija parādīsies arī presē. Izņēmums ir gadījumi, kad policija norāda, ka, piemēram, dotajā brīdī labāk par konkrēto gadījumi presē neziņot.
“Jo presi jau lasa arī noziedznieki,” uzsver D.Jukāma, bet tajā pašā laikā piebilst, ka palīdz visi gadījumi, kad iedzīvotāji nāk vai zvana uz policiju un informē. “Katra cilvēka tiesības ir meklēt savu īpašumu, kā viņš uzskata par ērtāku. Aizliegt to nevar.”
