Vēlos pateikties laikrakstam “Dzirkstele” par eiro ieviešanas tēmas aktualizēšanu 11. decembrī publicētajā rakstā “Varam palikt uz pauzes”. Atliek tikai piekrist autorei, ka iedzīvotājiem pirms tik atbildīga soļa ir nepieciešama pilnīga informācija, tāpēc vēlos Jūs informēt par Latvijas Bankas ekonomistu veiktajiem aprēķiniem par eiro ieviešanas ieguvumiem un izdevumiem.
Pirmkārt, kredītreitinga paaugstinājums pēc iestājas eirozonā samazinās aizņēmumu procentu likmes, un, pārfinansējot parādu, nākamajos desmit gados valsts ietaupīs procentu maksājumus 895 miljonu eiro (626,5 miljonu latu) apmērā. Ietaupītos līdzekļus varēs izmantot citiem ekonomiskajiem un sociāliem mērķiem.
Investoru piesaistes un saimnieciskās aktivitātes pieauguma rezultātā gaidāms eksporta pieaugums un lielāki ienākumi budžetā – 2014.-2020. gadā Latvija var papildus iegūt vairāk nekā astoņus miljardus eiro (5,6 miljardus latu). Tie ir 2700 lati uz vienu iedzīvotāju. Būs vairāk darbavietu, iespēja maksāt lielākas algas un paaugstināt pensijas, kā arī samazināt nodokļus.
Treškārt, ieguvumi no valūtas konvertācijas izmaksu izzušanas desmit gadu laikā gaidāmi 700 miljonu eiro jeb 490 miljonu latu apmērā. Gadā tie ir 70 miljoni eiro. Tiesa, bankām un naudas mainītājiem tas reizē nozīmēs mazākus ieņēmumus no šī finanšu pakalpojuma, bet kopumā tas būs ieguvums sabiedrībai – pieaugs uzņēmumu konkurētspēja, un šie izdevumi vairs nebūs jāierēķina cenās.
Ir arī citi nozīmīgi ieguvumi – eiro ieviešana uz visiem laikiem kliedēs devalvācijas bažas, kredītņēmējiem būs stabilākas un, ilgākā laikā skatoties, mazākas procentu likmes, bet Latvijas komercbankas iegūs “apdrošināšanas polisi” grūtos brīžos aizņemties Eiropas Centrālajā bankā, nevis lūgt nodokļu maksātāju palīdzību.
Visbeidzot, eiro ieviešana būtu labs atspēriena punkts – Latvija laikā, kad daudzas valstis vēl cīnās ar pēckrīzes sekām, būs sasniegusi atbilstību Māstrihtas kritērijiem un varēs iestāties eiro zonā. Tas cels mūsu valsts atpazīstamību un investoru uzticamību.
Lai aina būtu objektīva, jāmin arī eiro ieviešanas izdevumi. Citu valstu pieredze rāda, ka uz eiro ieviešanu var tikt attiecināti 0,2-0,3 procentpunkti inflācijas rādītājā. Tiesa, līdzīgs cenu pieaugums mēneša griezumā var tikt piedzīvots naftas vai pārtikas cenu sadārdzinājuma dēļ.
Tāpat gaidāmas izmaksas valsts sektorā (12 miljoni eiro jeb 8,4 miljoni latu), no kuriem pusi varētu segt no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Lai aprēķinātu eiro ieviešanas izmaksas privātajā sektorā, tiek izmantota Slovākijas centrālās bankas pieredze – tās pētnieki apkopojuši, ka eiro ieviešanas tiešās izmaksas eiro zonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Vienreizējās eiro ieviešanas izmaksas Latvijā tiek lēstas 110-219 miljonu eiro (77-153,3 miljonu latu) apmērā.
Vēl viena izdevumu pozīcija – Latvijas iemaksas Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) kapitālā – 199 miljoni eiro (139,3 miljoni latu) piecu gadu laikā. Tomēr arī šo pozīciju varam saukt par “apdrošināšanas polisi” – ja pašiem gadītos krīze un būtu nepieciešams no fonda aizņemties.
Latvijas Bankas aprēķini skaidri apliecina, ka jau pāris gadu laikā pēc eiro ieviešanas ieguvumi būtiski pārsniegs izdevumus. Tomēr jāuzsver, ka eiro ieviešana nebūs brīnumnūjiņa, kas atrisinās visas problēmas. Labklājības pieaugums būs atkarīgs no valsts spējas izmantot eiro ieviešanas priekšrocības.
