Kur var būt vēl lielāks stulbums, kā likt apmežot meliorētās neapstrādātās lauksaimniecības zemes! Un pie tam šai rīcībai vēl projektu naudu dod! Es to uzskatu par apzinātu meliorēto platību aizaudzēšanu.
Var apmežot kaut kādas purvainas vietas vai pļavas, kas atrodas meža vidū. Es arī pats esmu apmežojis trīs hektāru pļavu meža vidū, kur nav iespējams ne iebraukt ar lielo lauksaimniecības tehniku, lai zāli nopļautu, ne ar kājām ieiet. Ja tā gribam, tad apmežojam nemeliorētās platības. Man neviens lai nestāsta, ka bērzu vai citu koku saknes nesabojās drenāžu. Viss būs beigts.
Arī lauki šodien paliek tukšāki, bet ir taču jāsaprot, ka nebūs tā kā kolhoza laikā, kad visiem tika izdomāts darbs, lai visiem būtu labi, lai būtu visiem būtu nauda. Kur ņemsim naudu? Izdrukāsim. Šodien tāpat vien naudu izdrukāt nevar. Katram saimniekam naudas ir tik, cik ir. Atkarībā no naudas daudzuma saimnieks piemeklē arī strādniekus.
Kolhoza laikā visiem visa pietika. Nevienu neinteresēja, kā darbs tiek padarīts. Pēdējais bija norīkojums strādāt lauku brigādē. Daždien, kad nebija ko darīt, vīri visu dienu sita kārtis. Skaitījās, ka viņi ir darbā, tāpēc tika aprēķināta arī samaksa. Tā bija cita sistēma.
Uzskatu, ka pašiem cilvēkiem beidzot ir jāsāk strādāt laukos, nevis jāsēž un jāžēlojas, ka nav darba, naudas un maizes, lai tikai pašvaldība piešķir pabalstu. Lielākajai daļai šo bļāvēju dārzā labākajā gadījumā ir dažas vagas kartupeļu, bet ģimenē – desmit cilvēki. Vai ar to var pabarot lielu ģimeni?
Domāju, ka nevar.
Ja dzīvojam laukos, tad vismaz turam govi, cūku, kopjam dārzu – ģimene vismaz būs paēdusi. Gan arī darbs, kaut arī tālāk no mājām, atradīsies. Tad arī pabalstos izmaksātā nauda paliks valstij. Pabalsts taču iemāca cilvēkus nestrādāt.
Esmu dzirdējis sakām: “Vai tad Jēgeram naudas trūkst!” Daudziem šķiet, ka man viss ir nokritis no gaisa, ka esmu piedzimis kopā ar kombainiem un traktoriem. Man neviens tāpat vien par velti neko nav dāvinājis. Viss ir panākts ar sūru un grūtu darbu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Man nav bijis laika pat savu dzimšanas dienu nosvinēt, bet tie, kas žēlojas, cik viss ir slikti, pat kaķa, zaķa un suņa vārdadienas svinībām atrod laiku.
Kad piedāvāju darbu, dažs labs vaicā, vai par dienu tiks maksāti desmit lati, bet, kad tos samaksāju, cilvēks par darbu aizmirst. Man jāmeklē jauns strādnieks, kas iesākto darbu varētu turpināt. Diemžēl liela problēma laukos ir alkohols.
