Nav jābrīnās par to, ka cilvēki ir agresīvi, neiecietīgi, izdara dažādas zādzības un citus noziegumus. Naids zemapziņā aug ar katru dienu. Zemnieka zemapziņā un ne tikai viņa mīt doma – kad beigs viņu pazemot un ļaus viņam normāli dzīvot, nevis eksistēt! Viņam pat būtu brīnums, ja rastos iespēja uzlabot finansiālo stāvokli saimniecībā. Nu kur tas redzēts, ka par nodoto augstākā labuma piena litru maksā tikai 15 santīmus?! Tā ir klaja ņirgāšanās!
Kā var būt mierīgs prāts bezdarbniekam, kurš neko nesaņem vai skaitās “simtlatnieks”? Šiem cilvēkiem būs atšķirīga domāšana, salīdzinot ar ierēdni, kura alga ir vairākos simtos un pāri tūkstotim. Vai varat iedomāties, kā jūtas strādājošs cilvēks ar komunālo parādu bagāžu un bērniem, kurš saņem algā 200 latus? Vai šādā situācijā cilvēks var mierīgi staigāt un starot kā maija saulīte? Par pensionāriem un citiem nabagiem nemaz nerunāsim.
Valdība izdarīja kolosālu žestu un nesamazināja pensijas, taču – sadārdzināja izdzīvošanu un turklāt jūtami! Īsti to izpratīsim pēc dažiem mēnešiem. Nav jēgas turpināt – tas zināms, izjūtams un saprotams ikvienam. Lūk, jums atbilde uz agresivitātes pieaugumu.
Lai kā varas elite kopā ar bagātajiem ierēdņiem cenšas tautu mierināt, kaunināt un vēl citādi oponēt pie sirdsapziņas, saprotams ir viens – ar vārdiem vēders nav piepildāms, tam vajadzīga pārtika. Koku liekt var līdz zināmai robežai, tālāk tas pārlūst.
