Trešdien, 2. novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) notika diskusija par tēmu „Alga aploksnē”. Piedaloties vadošo nozaru pārstāvjiem un valsts institūciju pārstāvjiem tiks izvērtēta esoša situācija aplokšņu algu jomā, kā arī minēti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai.
Nozaru pārstāvji ne tikai norādīja būtiskākās problēmas, kas ir saistītas ar ēnu ekonomiku un pirkumiem aplokšņu konkrētajā nozarē, bet arī kopīgi ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem meklēja risinājumus situācijas uzlabošanai. Daži piemēri:
* Lai arī Latvijas iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši ļoti aktīvi, ziņojot par pārkāpumiem, kas saistīti ar algu maksāšanu aploksnē, tomēr ar uzraudzību un pastiprinātu kontroli aplokšņu algu problēmu atrisināt nevar, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Piemēram, lai balstoties uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu būtu iespējams pamatos iemesls uzņēmuma darbību izvērtēt un, ja nepieciešams – arī sodīt.
* Viens no risinājumiem ēnu ekonomikas, tostarp aplokšņu algu mazināšanai būtu nozaru koplīgumu slēgšana, kur liela loma ir arodbiedrībām. Nozaru ekspertu pieredze liecina, ka uzņēmumiem, kas savā darbībā ir ieviesuši koplīgumus, ir minimālas problēmas ar algu maksāšanu aploksnē. Problēmu iezīmē tas, ka šobrīd nav pietiekams arodbiedrību skaits nozaru griezumā, kā arī nav pietiekama statistika par nozaru skaitu, jo visi uzņēmumi nav reģistrējuši NACE kodus.
* Problēmu iezīmē esošā situācija ar sodu piemērošanu pārkāpumu gadījumā – tiek piemēroti neadekvāti sodi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Krimināllikumā minēts, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir krimināli sodāma darbība, tāpēc būtiski ir izvērtēt, cik pārkāpumi ir konstatēti un cik ir nonākuši līdz tiesai.
* Cīņā ar aplokšņu algām būtiska ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju attieksme – ne tikai darba devējam, bet arī darba ņēmējam ir jābūt atbildīgam par nodokļu nemaksāšanu.
Valsts uzņēmumos nepastāv problēmas ar algu maksāšanu aploksnē, tajā pašā laikā tajos vidējā alga nav tik liela kā privātajā sektorā. Nozaru eksperti norāda, ka neskatoties uz to ilgtermiņā ieguvējs ir gan darba devējs, gan darba ņēmējs.
Paralēli nozaru ekspertiem, LDDK apkopoja un izvērtēja Latvijas iedzīvotāju viedokļus, kas iesūtīti sociālajos medijos. Daži piemēri:
* Cilvēkiem ir jārada vēlme maksāt nodokļus, bet to var panākt ja LV iedzīvotāji zina par ko maksā. Kamēr slimnīcās, skolās, policijā valdīs vienaldzība, jo alga tikpat lielāka nebūs, nedēļām apspriedīs birokrātiskas atļaujas – nekas nemainīsies. Cilvēkiem ir jājūtas ērti un droši vismaz 10 gadus uz priekšu.
Valstij jāapsola prēmija, teiksim 1000 LVL, katram cilvēkam, kurš ziņo par savu darba devēju, kurš maksā algu konvertē!!!
* Daudz vairāk kontrolēt mazos un vidējos uzņēmumus, gan to ikmēneša deklarācijas, gan uz vietas konkrēti darbiniekus un vadītājus, grāmatvedes. Izveidot weblapā www.manaena.lv pa nozarēm, kur cilvēki var ieteikt tos uzņēmumus, kuri maksā nodokļus godīgi. un melno sarakstu, kur individuāli, nenorādot personas datus var rakstīt norādot konkrētus uzņēmumus par piedzīvotajām nelikumībām.
Valstij būtu jāapmaksā daļu b/d [bērnudārza] cenas, ja abi vecāki strādā uz pilnu slodzi. Ļoti veicina noformēties darbā legāli uz pilnu slodzi, nevis kā Īrijai, kur strādājot uz pusslodzēm, var salasīt xx pabalstus, un beigās uz rokām vecāks, kas strādā pilnu slodzi uz minimālo, saņem mazāk, kā tas, kas strādā pusslodzi. Tādas starpības dēļ ar nikniem rakstiem ir pilni īru portāli un forumi.
* Valsts varētu atcelt, piemēram, tautā saukto bērnu pabalstu, ieviešot palielinātu INN atlaidi. Tas atvieglos dzīvi māmiņām, kuras maksā nodokļus nevis no minimālās algas, bet no visas algas ko saņem. Spēcīgi veicinātu darbaspēka interesi par legālu darbu uz pilnu slodzi un lielāku oficiālu algu, nekā minimālā. Varētu palielināt arī kādus pakalpojumus – piemēram, b/d apmaksa un subsidēšana no valsts lielāka, ja abi vecāki strādā uz pilnu slodzīti un oficiāli pelna vairāk kā minimālā darba alga.
Diskusijā par Algām aploksnē piedalījās pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK); Valsts darba inspekcijas (VDI); Valsts ieņēmumu dienesta (VID); Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības (LBAS); Latvijas Pilnvaroto auto tirgotāju asociācijas (LPAA); Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA); Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP); Latvijas Profesionālās Uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas; Starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un VAS „Latvijas Dzelceļš”.
