Vienā dienā pamodos kā nozombēts. Sieva nakts laikā bija man ieborējusi: visu manu neveiksmju pamatā ir neticība saviem spēkiem, čīkstēšana un vaidēšana. Nolēmu mainīties. Sāku rītu ar vingrošanu gultā un pēc tam sievai turpat padevu karstu kafiju gultā. Izlija! Bet es to neņēmu galvā. Sieva gan.
Ticot, ka veiksme neliks sevi gaidīt, rīts patiesi bija sācies ar potenci! Tā kā sieva pašlaik ir mūsu ģimenē vienīgā pelnītāja, es nolēmu ar šo dienu pārņemt mājas soli savā pārziņā. Kā izvadīju cienīto un bērnus pa durvīm ārā, sāku labot krānu virtuvē. Diemžēl notika ūdens sprādziens un nācās atslēgt ūdens padevi visā daudzdzīvokļu mājā. Izsaucu meistaru. Bet pats tikmēr nolēmu nomainīt lampiņu tualetē. Taču saņēmu strāvas triecienu.
Tomēr tas nespēja mani izsist no līdzsvara. Sapratu vienīgi, ka neesmu radīts mājas solim. Varbūt man jāpievēršas politikai, jo vēlēšanas nāk?
Lai es būtu pamanāms, man ir kaut kas jāmaina savā ārienē. Rau, kā Vaira Vīķe – Freiberga pamanīja briedumu Einārā Repšē, līdzko viņš uzlika brilles. Noteikti pirms tam ar šo būs pastrādājusi kāda imidžmeikere. Arī man tādu vajag!
Tā nevar būt sieva, jo vajag skatu no malas. Tā nu es devos pie savas mīļotās sievietes pastnieces Anniņas, kas ieteica nodzīt bārdu un spodrināt tēlu ar šova palīdzību. Domāts – darīts. Sasaucu savus padomniekus, paņēmām polšu. Sarīkojām vēlētājiem pāris bezmaksas koncertus – pastā, šņabja bodē un frizētavā, kur biju iegājis nodzīt bārdu. Dziedāju par krīzi jeb bēdu, ko jāliek zem akmeņa. Tautai patika.
Man sanākot tīri labi, es esot gatavs “Eirovīzijas” numurs. Žēl, ka “Zelta talantu” televīzijas šovam nepieteicos. Gan jau! Biju vakar aizgājis arī uz savu nākamo darbavietu – pašvaldību. Tur arī sekretārītei to pašu dziesmu nodungoju. Jauks meitēns. Paturēšu viņu darbā! Tikai… kuras partijas sarakstā lai eju?
