Artūrs Smagars: “Esot politikā, esmu konstatējis, ka pieņemt pretējo viedokli ir ļoti sarežģīti.”
Jaunpienācējs vietējā politikā – tas ir gulbenietis Artūrs Smagars no “Jaunās Vienotības”, kurš kopš februāra ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības “Vinda” valdes loceklis. Lai arī darbavieta nav novadā, A.Smagars aktīvi piedalās komiteju un domes sēdēs gan klātienē, gan attālināti, uzdodot arī jautājumus.
– Jūs esat jaunpienācējs politikā – tas drīzāk ir izaicinājums vai priekšrocība?
– Gan izaicinājums, gan arī priekšrocība tādā ziņā, ka visu laiku politikai esmu bijis blakus, strādājis pašvaldības kapitālsabiedrībās dažādos novados un esmu kaut kādu pieredzes pūru sakrājis. Tā ka redzējums ir plašs un zināšanas ir, un arī Gulbenes novada pašvaldībā varu savu artavu sniegt.
– Kādu problēmu vai problēmas jūs novadā vēlētos atrisināt, proti, ko jūs gribētu panākt līdz savu pilnvaru termiņa beigām?
– Protams, vēlētos, lai iedzīvotāju skaits mūsu novadā nesamazinās. Tas ir grūti. To panākt ir ļoti sarežģīti. Tomēr demogrāfiskā situācija, iedzīvotāju skaits samazinās. Radīt apstākļus, lai cilvēki nedodas prom, paliek šeit uz vietas, veido savu uzņēmējdarbību, paliek dzīvot Gulbenes novadā. Novads ir plašs, liels, skaistas dabas teritorijas. Var ar lauku tūrismu nodarboties, var dažādu uzņēmējdarbību uzsākt, kā sacīt, aktīviem cilvēkiem iespējas darboties ir.
– Vai ir reāli iespējams panākt, ka iedzīvotāju skaits nemazinās?
– Jācenšas. Vai tas būs simtprocentīgi panākts, ļoti grūti pateikt. Jācenšas ar saviem lēmumiem veidot pozitīvo vidi novadā, lai cilvēkiem ir interese palikt.
– Pārsvarā jūs ar kolēģi Intaru Liepiņu (“Jaunā Vienotība”) balsojat vienprātīgi. Tas ir politisks lēmums? Piemēram, marta domes sēdē balsojāt abi pret jaunas ražošanas ēkas būvniecību Vītolu ielā 13. Kāpēc?
– Mēs koleģiāli viens otru atbalstām. Ja nebūs kaut kam pilnīgas pārliecības, ka tas pašvaldībai nesīs labumu, un ja politiskā vadība neizskaidro mums līdz galam, tad mēs pieņemam citāda veida lēmumus. Šajā gadījumā mēs balsojām pret, jo tā informācija nebija pilnīga. Informāciju mums sniedz daļēji, bet, lai simtprocentīgi pārliecinātos, nepieciešamas plašākas diskusijas. Šajā gadījumā neesam pret attīstību, bet, ja šādas ēkas būvniecība nākotnē rada slogu pašvaldībai, tad ir jāizsver, vai tas ir pozitīvi vai negatīvi, vai par to maksās mūsu nākotnes paaudze un vai tik tiešām ražošanas ēka simtprocentīgi būs aizņemta un pašvaldībai neradīs papildus slogu, kur šo naudiņu, teiksim, varētu investēt citās lietās.
– Kā jūs uzskatāt – vai abi ar kolēģi Liepiņu esat opozīcijā?
– Gulbenes novada pašvaldībā opozīcijas laikam nav. Mēs visi esam “pozīcijā”, bet reizēm ir tā, ka mums viedokļi atšķiras. Esot politikā, esmu konstatējis, ka pieņemt pretējo viedokli ir ļoti sarežģīti man personīgi. Ir tā, ka piekrist visiem ir viegli, bet, ja tev ir citāds viedoklis, tad par to pastāvēt ir ļoti grūti. Tad tev papildus jālasa, papildus jāiedziļinās, papildus jāizsver, lai šis lēmums nepaliek uz paša sirdsapziņas. Bet lielākajā daļā mums viedokļi sakrīt.
– Jūs esat “Jaunās Vienotības” biedrs?
– Es esmu atbalstītājs, bet biedrs neesmu. Nav sanācis tā, ka esmu iestājies partijā. Es esmu vēlēšanās startējis no “Jaunās Vienotības” saraksta, bet nevienā partijā oficiāls biedrs neesmu.
– Atbilstoši jūsu profesionālajai darbībai esat eksperts ūdenssaimniecības jomā. Kā vērtējat ūdenssaimniecības stāvokli Gulbenē? Ziemā ūdensvadi plīsa uz nebēdu. Vai šī infrastruktūra ir sakārtota?
– Visās ūdenssaimniecībās šī ziema bija izaicinoša, jo, komunicējot ar pārējiem kolēģiem Latvijā, mēs redzējām, ka saskaras ar šiem daudzajiem plīsumiem, tāpat arī Gulbenes novada saimniecībā šī ziema bija izaicinoša ar plīsumiem, aizsalumiem un tā tālāk. Par Gulbenes pilsētas ūdenssaimniecību simtprocentīgi atbildēt man ir sarežģīti. No 2018. līdz 2020. gadam es biju Gulbenes ūdenssaimniecības vadītājs – tajā mirklī mēs šo saimniecību saņēmām daļēji no privāta uzņēmuma un, protams, bija ļoti daudz izaicinājumu, lai varētu uzsākt normālu ūdenssaimniecības darbību. Bija, protams, arī daudz kas izdarīts, piemēram, atdzelzošanas stacija uzbūvēta, attīrīšanas iekārtas, daļēji posmi izbūvēti, bet daudzi posmi ir un palika vecie, un šie posmi, protams, ar laiku ir jāmaina. Tie nolietojas, ir daudz plīsumu. Bet šobrīd zinu un redzu, ka esošā saimniecība, uzņēmums, kas tagad pārvalda, investē jaunu tīklu būvniecībā, veco tīklu atjaunošanā. Līdz ideālai situācijai ir tālu kā jebkurā saimniecībā. Tādu ideālu situāciju diemžēl nebūs, bet viss iet uz priekšu un attīstās. Principā es domāju – vidējs vērtējums. Ir jauni tīkli, ir ne tik jauni, bet visas saimniecības saskaras ar šāda veida problēmām – kura mazāk, kura vairāk.
– Cik lielā mērā centralizētā ūdenssaimniecībā pilsētā un laukos vēl pastāv uz vecās mantojuma bāzes un cik lielā mērā ir spēts to atjaunot un modernizēt vai mēs lielākoties lāpām un remontējam?
– Katrām investīcijām vajadzētu būt tehniski ekonomiskajam pamatojumam. Pieņemsim, ja ir maza saimniecība, tad par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir kaut kas ieguldīts, kaut kas atjaunots. Bet, lai tas būtu ekonomiski pamatoti, tad jābūt patēriņam. Pieņemsim, ja, nomainot cauruļvadus, tie atmaksājas 200, 300, 400 gados, tas ir ļoti jāvērtē, vai ekonomiski investēt tieši kā uzņēmumam. Pašvaldībai tas varbūt ir cits stāsts. Pašvaldība, lai organizētu šo pakalpojumu iedzīvotajiem, var investēt tādā veidā, bet uzņēmējam tomēr jādomā, vai šī investīcijas nes atpakaļ kādu ieguvumu. Ja tas ir ieguldījums vienā virzienā, tad diemžēl diezgan problemātiski ir izbūvēt jaunus tīklus bez Eiropas fondu līdzekļiem.
– Gada vidū Gulbenes novadā mainīsies atkritumu apsaimniekotājs. Deputāti nobalsoja par “ZAAO”, jūs kopā ar kolēģi I.Liepiņu balsojāt pret. Kāpēc?
– Izvērtējot visu situāciju, uzskatu, ka mums tā diskusija bija ļoti minimāla. Tika izrunāta komitejas sēdē un domes sēdē. Domāju, ka vajadzēja izvērst plašāku diskusiju par šo jautājumu. Uzskatīju, ka nav piemērota pareiza procedūra. Tomēr vajadzēja rīkot iepirkumu un laist brīvajā tirgū, lai visiem ir konkurences iespējas – gan šim (“ZAAO”) uzņēmumam, gan citiem uzņēmumiem, lai visiem ir vienādi apstākļi, lai piedalītos konkursā, un attiecīgi tādā veidā mēs varētu dabūt zemāko cenu. Nav runa par šo uzņēmumu. Uzņēmums ir ļoti attīstījies, labs un darboties spējīgs, bet, protams, ja es, pieņemsim, ietu tirgū ar savu cenu, man būtu savas priekšrocības, jo tur būtu kalkulācija, attīstība ielikta iekšā un viss pārējais. Man likās, ka tā procedūra nav īsti pareiza, tāpēc attiecīgi pieņēmumu lēmumu, ka balsoju pret.
– Kā vērtējat procesus ar daudzdzīvokļu māju renovāciju Gulbenes novadā? Ir gan interese, gan liela pretestība, viedokļu dažādība.
– Laikam kopībās vienmēr ir tā – ir daļa, kas ir par renovāciju, ir daļa, kas pret. Iedzīvotājiem tās ir papildu izmaksas. Tomēr katram iedzīvotājam ir jāvērtē, vai spēj to atļauties vai nespēj. Ja lielākā daļa kopības saka, ka tomēr nespēj atļauties, tad viņi renovāciju neīsteno. Bet par mājām ir jādomā. Mājas ir padomju mantojums. Tās nolietojas. Traģiskākais, kas var notikt, ka vienā baltā dienā vajadzēs pateikt iedzīvotājiem, ka māja nav droša dzīvošanai, un iedzīvotājiem nāksies to pamest, ja nekas netiks darīts mājas labā. Tāpēc attiecīgi jāapsaimnieko šīs mājas, jāvērtē būvkonstrukcijas, iekšējie inženierkomunikāciju tīkli un jāsaprot – ja šī māja vēl nostāv 30 gadus, tad ļoti labi, ja ne, tad tomēr kaut kas jādomā un jādara, kaut vai arī tas būs dārgāk.
– Vai jums ir autoritātes vietējā politikā?
– Neteiktu, ka būtu autoritātes. Es vairāk vai mazāk uzklausu visus viedokļus un tad varbūt no šiem viedokļiem izdaru savus secinājumus. Protams, vairāk vai mazāk sanāk diskutēt ar savu kolēģi (Intaru Liepiņu). Ir domu lidojums. Izdomājam, izrunājam lietas. Viņam ir daudz lielāka pieredze. Uzklausu viņa viedokli, uzklausu pārējo kolēģu viedokļus, tad, protams, izdaru secinājumus un pieņemu lēmumus.
– Kā jūs raksturotu Gulbenes novada politisko vidi?
– Esošā situācija ir tāda, ka esošā politiskā vide ir uz attīstību vērsta. Protams, ir daudz jautājumu, kur mums ir pretēji viedokļi, bet kopumā jau viss norit. Gribētos tā cerēt uz labo pusi, uz attīstību.
– Kā jūs saredzat paaudžu maiņu vietējā politikā, pašvaldībās iestāžu darbā?
– Ļoti kūtri notiek paaudžu maiņa. Skatoties no malas, mēs ar savu kolēģi esam vieni no jaunākajiem cilvēkiem politikā Gulbenes novadā. Arī pašvaldībā redzu jaunus cilvēkus. Ir paaudžu maiņa, bet uz pašvaldības amatiem vai minot savu profesionālo vidi, kur es darbojos, un tā ir ūdenssaimniecība, tad tur vidējais vecums ir 55 gadi Latvijā. Mūsu profesionāļi noveco, un jaunā paaudze tieši uz inženiertehnisko komunikāciju tīklu apkalpošanu necenšas iet un darboties. Ir citas intereses, cita paaudze, digitālā vide. Mēs saskaramies ar problēmām, ka grūti atrast profesionāļus, un pēctecība ūdenssaimniecības jomā var būt problemātiska nākotnē. Ja par savu profesionālo vidi, tad varu pastāstīt, ka Latvijas Ūdenssaimniecības asociācija ar to aktīvi strādā. Pats personīgi esmu piedalījies Karjeras dienās, Ūdens dienās, runājis ar skolēniem, vadījis lekcijas. Ir dažādi materiāli, ko publicējam vai pārpublicējam, mēģinām ieinteresēt cilvēkus, lai nāk un darbojas šajā jomā, kā arī mēģinām atdzīvināt vecās mācību programmas, kuras jau kaut kad sen aizmirstas, piemēram, attīrīšanas iekārtu speciālisti, un tādā veidā mēģinām piesaistīt jauno paaudzi. Vai veiksmīgi? Tas ir ļoti grūti. Ir, kas iesaistās, un ir, kam ir citas intereses, jo jaunā paaudze pilnīgi citādāka, citādi domājoša, varbūt brīvāk domājoša un reizēm ir sarežģījumi ar atbildību. Pieņemsim, ja mēs ar jaunieti kaut ko sarunājām, tad vienā dienā viņš saka: “Jā, okei, būšu!” – bet otrā dienā viņa nav.
– Bet kā ar paaudžu maiņu vietējā politikā, vietējā pašvaldībā?
– Ar to ir jāstrādā. Tieši tāpat kā mēs to darām ūdenssaimniecībā. Jāstrādā ar jauniešiem. Cik man ir iespējas, esmu kopā ar politiķiem bijis jauniešu centrā “Bāze” – runājām, spēlējām dažādas spēles. Jāmēģina ieinteresēt jauniešus, ka ir arī šāds virziens, kur koncentrēt savas spējas, un, ja kaut kādā veidā mēs viņus ieinteresēsim un parādīsim virzienu, domāju, ka viens no 10 varbūt pievērsīsies šai jomai.
– “Jaunās Vienotības” izredzes Saeimas vēlēšanās?
– Grūti man atbildēt uz šo jautājumu. Ir tā – ja esi kā politiskā vadība, daudzi jautājumi, pieņemsim, nāk pār tevi ar kaut kādām negācijām, bet jāatceras, ka ir dažādas krīzes situācijas un kā nu kurš māk no šīm krīzes situācijām iziet, un rezultāts reizēm mēdz būt dažāds. Bet politiķi cīnās. Politiķi mēģina atrisināt problēmsituācijas. To, kā viņiem sanāk, noteikti var vērtēt sabiedrība. Izredzes – grūti pateikt. Noteikti to varētu rādīt aptaujas rezultāti.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
