Tallina, 6.apr., LETA. Tartu universitāte ir pabeigusi pētījumu par sešu Krievijas kaimiņzemju – Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Baltkrievijas – iedzīvotāju priekšstatu par krieviem, raksta laikraksts “Aripaev”.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot šo valstu iedzīvotāju priekšstatu par tipisku krievu tautības pārstāvi, tipisku savas tautības pārstāvi, kā arī šo cilvēku priekšstatu pašiem par sevi. Visvairāk zinātniekus interesēja tas, cik vienots un noturīgs ir sešu Krievijas kaimiņzemju redzējums par tipisku krievu.
Kopā pētījuma gaitā veiktajā aptaujā piedalījās 1448 cilvēki.
Salīdzinājumam tika izmantots arī līdzīgs Krievijā veikts pētījums.
Kā norādīja pētījuma vadītāja, Tartu universitātes personību psiholoģijas vecākā pētniece Anu Realo, lai arī situācija visās pētījumā iekļautajās valstīs ir visai atšķirīga, ar Krieviju un krieviem savas vēstures gaitā tām ir bijis daudz saskarsmes. Piemēram, Latvijā un Igaunijā krievi veido vairāk nekā ceturtdaļu populācijas, bet Somijā un Polijā krievu ir mazāk par procentu. Polijai ir liela vēsturiskā pieredze saskarsmē ar krievu ceļotājiem, bet Somiju, piemēram, 2007.gadā apmeklēja 850 000 tūristu no Krievijas. Visciešākā saikne ar Krieviju no visām šīm sešām valstīm ir Baltkrievijai.
Zinātnieki noskaidroja, ka igauņi, latvieši un somi, raksturojot savas tautības iezīmes, pretstata tās krievu tautības pārstāvju iezīmēm – “mēs esam tie, kas nav krievi”. Līdzīgs redzējums par saviem kaimiņiem ir, piemēram, kanādiešiem, kuri, raksturojot sevi, uzsver, ka nav tādi kā amerikāņi. Poļi turpretim nesaskata īpaši lielas atšķirības starp savu un krievu tautību, it īpaši tajā ziņā, kas skar ekstravertumu un atvērtību jaunai pieredzei.
Kopumā visās sešās valstīs ir diezgan vienots priekšstats par krieviem – tie tiek raksturoti kā ļoti ekstraverti, atvērti un impulsīvi, tajā pašā laikā ne īpaši patīkami un atbildīgi. Pēc igauņu domām, krievi ir arī naidīgi. Kā pastāstīja Realo, Krievijā veiktais pētījums liecina, ka krievi sevi redz pozitīvākā gaismā nekā to kaimiņi.
Raksturojot savas tautības pārstāvjus un sevi, aptaujātie sevi mēdza raksturot pozitīvāk nekā tipisku savas tautības pārstāvi. Interesanti, ka līdzīgu vērtējumu par savu tautību sniedza baltkrievi un krievi, tāpat lietuvieši un poļi, kā arī igauņi un latvieši.
“Dīvaini – lai arī igauņi mēdz domāt, ka tie ļoti atšķiras no latviešiem, tajā, kā igauņi raksturo sevi un latvieši raksturo sevi, ir daudz sakritību,” atklāja Realo. “Mums ir vienota vēsturiskā pieredze, gēni un vienots viedoklis par krieviem,” viņa piebilda.
Pētījuma rezultātu apkopojums šā gada vasarā tiks publicēts žurnāla “European Journal of Personality”.
