“Jā, tepat netālu no pienotavas bija šķūnis. Tāds liels, no koka. Kā jau vecos laikos. Tas ir pēc nostāstiem, ka 1949. gada martā vietējie daukstēnieši tika sadzīti, savesti šajā šķūnī un pēc tam aizvesti uz Gulbeni. Es par godu tiem, kas neatgriezās mājās, šopavasar iestādīju bērzu birztaliņu,” saka Jānis un piebilst, ka paša dzimtu izsūtīšana nav ķērusi.
Šī Jāņa stādītā bērzu birztaliņa ir kā apliecinājums atmiņai, cieņai un tam, ka mēs šos cilvēkus neaizmirstam.
Viss bija kārklos ieaudzis
Jānis nav no tiem, kam patīk sēdēt dīvānā. “Daudzi saka, ka nav ko darīt. Bet kā tas ir, ka nav ko darīt?! Ne jau darba trūkst, trūkst vēlmes darīt. Negribu darīt — tas ir kas cits nekā “nav ko darīt”,” saka Jānis.
Viņam ir svarīgi, lai apkārtne, kur dzīvo, būtu sakopta. Tā kā neviens cits šajā vietā neko nedarīja, tad Jānis pats to tīrīja, iestādīja tūjas, eglītes. Jānis no savas mājas redz šo pienotavas apkārtni, un viņam nepatīk, ka viss ir aizaudzis un nolaists. “Negribas visu atlikušo mūžu skatīties uz džungļiem,” atzīst Jānis, kurš Daukstēs dzīvo kopš divu gadu vecuma.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
