Diāna Odumiņa
Latvijas vēstures un sociālo zinību skolotāji, kā arī citi šīs jomas speciālisti nesen Gulbenes novadā apmeklēja kultūrvēsturiskās vietas, arī Lejasciemu, kur cita starpā redzēja gan lejasciemiešu novadnieces Annas Sakses pieminekli (galvu), gan varēja uzzināt, kā pagastā tiek glabāta šīs rakstnieces piemiņa gan vēstures liecībās, gan pieminekļa, gan viņas vārdā nosauktās ielas saglabāšanā. “Dzirkstele” jautāja vēsturnieku “Vasaras dienu 2023” dalībniekiem, kā vērtēt šādu saudzīgu attieksmi saistībā ar pretrunīgi vērtēto A.Saksi. Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Gulbenes novads - Dzirkstele.lv abonementu:
"Gulbenes novads - Dzirkstele.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Gulbenes novads - Dzirkstele.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Gulbenes novads - Dzirkstele.lv kontā.
Kā vērtēt Annas Sakses vārda esamību Gulbenes novada “Goda bibliotēkā” pašā pilsētas centrā- publiskā vietā? Gulbene lepojas ar Annu Saksi, bet Lejasciemam tāpēc jāsarkst un jābālē? Tā vērtēt? Vai tā nebūs liekulība?
Ir daži “patrioti”,kas ļoti vēlas pārrakstīt vēsturi ,jaucot nost pieminekļus.Arī to,kā varēja LTK kritušos savilkt ar šodienas Krievijas darbiem,var tikai apbrīnot.Patīk tas,vai nē,tā ir mūsu vēsture.
Un visu to demolējot un melojot,mēs tikai pazemojam sevi.
Izlasot jau te pieejamo raksta iesākumu, var skaidri redzēt, ka dzirkstele velk uz naida kurināšanu.
Normālu žurnālistu darbs ir objektīva notikumu atspoguļošana. Šeit notiek vēsturnieku provocēšana.
sakse taisija karjeru komunistu laikā un darīja to ļoti veiksmīgi, tagad tas ir apkaunojums, kas ir janodod aizmirstībā, starp citu ” piemineklis” vizuāli eksponē cilvēka galvu, kura ir it kā nocirsta, vispār šausmas , tas viss ar steigu ir jamet iekšā Gaujā un jaizmirst, kā ļauns murgs
Iedomājieties šito stulbo izskatīšanos kaut vai vietējo skolēnu acīs! Visu laiku Anna Sakse bija oh un ah un ievērojamā novadniece, un nu pēkšņi- pēc svilpiena no Rīgas (un dod, Dieviņ, ka tikai Rīgas)- visi met kažokus otrādi un runā otrādi.
Ja to neizdarīja 90-o pašā sākumā, tad tagad, 2021. gadā, jau nu nav ko ākstīties un par pilnīgiem ampelmaņiem palikt. Paskatītos ka labāk uz visiem laikabiedriem, kas, laikiem ainoties, kā bija vadošos amatos, tā palika. Un pavērtēt, vai viņu darbības vienmēr bijušas valsta, tautas un pagasta labā.
Iedomājieties šito stulbo izskatīšanos kaut vai vietējo skolēnu acīs! Visu laiku Anna Sakse bija oh un ah un ievērojamā novadniece, un nu pēkšņi- pēc svilpiena no Rīgas (un dod, Dieviņ, ka tikai Rīgas)- visi met kažokus otrādi un runā otrādi.
Ja to neizdarīja 90-o pašā sākumā, tad tagad, 2021. gadā, jau nu nav ko ākstīties un par pilnīgiem ampelmaņiem palikt. Paskatītos ka labāk uz visiem laikabiedriem, kas, laikiem mainoties, kā bija vadošos amatos, tā palika. Un pavērtēt, vai viņu darbības vienmēr bijušas valsts, tautas un pagasta labā.
Starp citu, nav jau neviena cita darba, kas tik reālistiski aprakstītu Jānužu galu kā “Darba cilts”. Nevis labāka nav, bet vispār nekāda nav. Dzīva vēsture, var pat atpazīt dzimtas.
Skatoties uz šo “pieminekli”, pilnībā piekrītu novada domes priekšsēdētājam Caunīša kungam, kurš nesenajā intervijā Latvijas Radio Vidzemes korespondentei Guntai Matisonei teica, ka arī viņaprāt šis jocīgais tēls no publiskās telpas būtu jāpārvieto citur. Uzskatu, ka ne vieta ( iepretim Zentas Mauriņas dzimtajai mājai), ne “pieminekļa” forma ( padomju laikā izveidotā galva+ kapu piemineklim līdzīgais akmens aizmugurē) galīgi neatbilst mūsdienu Latvijas kultūrai un priekšstatiem par ētiskajām un estētiskajām vērtībām.