Kalpoja un dzīvoja Tirzai, tās ļaudīm (2)

Tirzas pagasta “Krāces” ir slavenā bibliogrāfa un bibliofila dzimtās mājas, un ceru, ka “Krāču” stāsts nav bēdīgi beidzies un ar laiku radīsies risinājumi vēsturiskās ēkas saglabāšanai un uzturēšanai. Ir daudz rakstu, materiālu un atmiņu par Jāņa Misiņa devumu gan savai dzimtajai pusei, gan Latvijai, taču bibliotēkai zem Biedrības nama jumta ir sava vēsture un stāsts. Prātā Imanta Ziedoņa teiktais: “Bibliotēka man liekas laimīgākā vieta cilvēka dzīvē.” Par bibliogrāfu Jāni Misiņu savu dziļo domu izteikusi arī Tirzmaliete 1925. gadā:

“Tu, klusais sargs, kas sargā tautas mantu

Un tautas grāmatas un garu kop,

Kas tavu mūža darbu vērtēt spēs?

Caur tevi latvju tauta dzīva top.”

Dažādas politiskās varas skārušas mūsu zemi, atstājot pēdas atmiņās un rakstos, kurus esmu papētījusi. Nekas nav bijis gludi, kā pa gludu tepiķi ejot. Tomēr bibliotēka vienmēr bijusi pagasta iedzīvotāju uzmanības centrā gan politiskajos līkločos, gan cilvēku ikdienas dzīvēs.