Lejasciemiete Laila Uiska: “Gleznojot nekad nedomāju par iznākumu, bet baudu procesu.”

Lejasciemietes Lailas Uiskas izstādi “Sajūtas tuvplānā” Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju centrā var apskatīt līdz 15. martam.

“Katra glezna man ir kā bērns. Tās radīšanā ir ieguldīta un ielikta daļa no manis. Kad es gleznoju, es simtprocentīgi esmu darba procesā. Manī ir prieks, man aizmirstas visa apkārtējā pasaule! Izstāde ir kā palaist savus bērnus lielajā pasaulē! Nav viegli, jo ir emocionālā sasaiste ar katru no gleznām, katram darbam ir savs stāsts un laiks, ko esam pavadījušas kopā. Bet es esmu gatava šobrīd vairāk nekā jebkad dalīties ar cilvēkiem ar to, kā es redzu un jūtu šo pasauli. Es zinu, kāds gleznai ir spēks, es ticu, ka caur gleznu Dievs var pieskarties cilvēka dvēselei, to dziedināt, ļaut justies labāk. Vasarā es biju salauzusi potīti, pirmajās dienās nevarēju iziet ārā, jutos nomākta. Tad atnesu gleznas, noliku sev priekšā pie sienas, uz palodzes, raudzījos uz tām, tās mani aizveda pie dabas, es dziedinājos skatoties uz šīm krāsām un gaismu. Es gribētu, lai katrā slimnīcā katram cilvēkam pretim gultai ir glezna,” “Dzirkstelei” saka Laila.