Redakcijas sleja: Gavilēsim!

Tramvajā satieku mazu puiku, kas iedziedas: “Spēlējiet, spēlmaņi, spēlējiet skaļāk...”. Redzu, ka meitenes baltās zeķēs nāk uz koncertu un dzied: “Pilni vižņu mani mati...” Pūtēju orķestru izpildījumā vairākkārt dzirdu ar interesantu piesitienu: “Kur tu teci, gailīti mans?” Daugavas stadionā uzplaukst milzīga Laimas zīme, speciālo skolu koncertā Vērmanes dārzā visi mācās dziedāt zīmju valodā, bet lielais kopkoris Sidraba birzī tā izdzied: “Šo pašu svētāko tu neaizmirsti (..), vai draugu pulkā dali savu prieku, vai viens pats satiecies ar pretinieku, tu esi Latvija!” – ka asaras acīs visiem: gan dalībniekiem, gan skatītājiem, kas bija koncertos klātienē, gan tiem, kas vēroja TV ekrānos.

Nenoliedzami, emocionāla, patriotiska, pārdomāta un trāpīga, un mūsdienīga svētku programma skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Tāda programma, kuru, pirmkārt, jau pašiem bērniem un jauniešiem ir interesanti piedzīvot un iemīlēt: skaņdarbus, dziesmas un dejas, ko izpilda, bet klausītājiem – no sirds izbaudīt. Tas viss svētku mākslinieciskiem vadītājiem izdevās pilnībā. Bērniem arī negaiss nemazināja vēlmi dejot, bet svētku repertuāra dziesmas šajā svētku laikā tiešām skanēja it visur.