Ir pagājusi pirmā advente, kas ir Ziemassvētku gaidīšanas laika sākums, un ziemas saulgrieži tuvojas vēja spārniem. Cilvēkiem ar reliģisku pārliecību tie ir vieni no svarīgākajiem svētkiem, bet laicīgās pasaules piekritējiem – egles rotāšana, piparkūku smarža un cerības uz iekāroto dāvanu. Dažiem dāvanas nav svarīgas, svarīga ir ģimene, apkārtējie ļaudis un ticība tam, ka neesi aizmirsts un vismaz kāds tevi atcerēsies.
Cik dažādi mēs esam, tik dažāda ir arī izpratne par Ziemassvētkiem, un ne mazsvarīgs ir katra indivīda vecums, jo arī tam ir noteicoša loma. Mūsdienu bērni, kuriem dāvanas nes Ziemassvētku vecītis, iespējams, laimīgi par jebkuru dāvanu vai konfekšu paku, bet tie, kas šajā vecītī saskata pazīstamu cilvēku vaibstus, var reaģēt dažādi, līdz pat lūpas uzmešanai vai puņķiem un asarām par to, kas slēpjas aiz spožā iepakojuma, un tad svētki vējā. Tā notiek reti, bet tomēr gadās. Šādās situācijās kaut ko mēs norakstām uz audzināšanu, kaut ko uz pareizās preces trūkumu vai pašu neizpratni, bet pārsvarā jau visu dziedē laiks.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.