Bija piektdiena. Pēc darbdienas iegāju veikalā, lai kaut ko nopirktu vakariņu galdam. Un tur man garām aizdungoja mazs skuķēns kopā ar tēti. Meitēnam nebija vairāk par trim gadiem. Viņa skaļā balsī dziedāja pašsacerētu dziesmiņu ar apmēram tādiem vārdiem: “Ir piektdiena, urā!” Kļuva tik līksmi ap sirdi! Bērns priecājās par to, ka nedēļas nogali pavadīs kopā ar tēti. Tik maz un tik daudz vajag pilnīgai laimei. To pašu varu teikt par sevi un tēti, kaut sen vairs neesmu maza meitene. Tomēr arī man ir laime savos nupat jau 62 gados būt blakus savam 92 gadus sasniegušajam tētim Jāzepam.
Tie skaistie brīži, kas piešķiļ dzīvei omulību un prieku, mīkstina citus – grūtos, traģiskos vai vienkārši garlaicīgos.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
