Kā no kaujas pie Knipskas nākuši – tāds Druvienas baltais koris 17. novembrī ienāca pagasta kultūras nama slikti izgaismotajā, aukstajā un trūcīgi dekorētajā zālē. Ienāca, nesot gaismu un siltumu. Gluži kā Jāņa Poruka Cibiņš, kuram nav raksturīgi lūgties vai izbrīvēt sev vietu ar elkoņu palīdzību. Koristi... Kam blūze, kam svīteris mugurā, bet visiem baltā krāsā. Pieticīgi un reizē svinīgi. Koncerts izskanēja kā lūgšana, savu Latviju un savu Druvienu godājot kā mājas. Un apliecinot ticību tam, ka šodiena ir tilts starp pagātni un nākotni.
Skatītāju un klausītāju zālē redzēju man pazīstamus cilvēkus ne tikai no Druvienas, bet arī no Tirzas, Lizuma, Galgauskas, Gulbenes, Stāmerienas, Rankas. Visu paaudžu pārstāvjus. Daudz ģimeņu ar maziem bērniem. Daudzi teica – zinot, ko gaida no šā pasākuma. Un sagaidīja! Aizturot elpu, cilvēki tvēra katru priekšnesumu, aplaudēja. Un jutās uz viena viļņa.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.