Šonedēļ Eiropā tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi. Eiropas Parlaments nobalsoja par aizliegumu importēt Krievijas sašķidrināto gāzi un no 2027. gada arī cauruļvadu gāzi. Savukārt Eiropas līderi samitā Hāgā otrdien nodibināja Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, kas lems par reparācijām (karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana) saistībā ar Krievijas uzsākto karu. Patiesi gribētu piedzīvot, ka tas notiks.
Bet tieši tagad, kad rakstu šo sleju, Eiropadomes sēdē jālemj svarīgs jautājums par Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu, vai tos atbrīvot par labu Ukrainai. Iesaldētā nauda patiesi būtu ukraiņiem ļoti vajadzīga. Un, ja godīgi, uz ko tad vispār ukraiņi var paļauties un no kā gaidīt palīdzību kā tikai no Eiropas. Pagājušajā nedēļā man bija iespēja būt Briselē un dzirdēt, ko par iesaldētās naudas likteni runā tās varas gaiteņos.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka kopumā okupantu iesaldēto līdzekļu apjoms ir aptuveni 210 miljardi eiro, no tiem ap 185 miljardiem atrodas Beļģijā. Skaidrs, ka vienprātības šajā jautājumā starp dalībvalstīm nav, un visvairāk, kā izrādās, tas nepatīk pašai Briselei. It kā atrasts risinājums, lai vilks paēdis un kaza dzīva.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.