Galgauskas pagasta novadpētniecības materiālos ir informācija, ka 1930. gados A.Lībants Tirzas lejastecē 3 km no ūdensdzirnavām uzbūvēja Galgauskas HES. Tā bija derivācijas principa HES, kas sastāvēja no regulēšanas aizsprosta plūdu caurteces novadīšanai, derivācijas kanāla ūdens pievadīšanai un HES ēkas. Aizsprosts bija 3,2 metrus augsts. Saražoto elektrību saņēma Galgauskas centrs un Rankas slimnīca. Plānoja, ka 9 mēnešos HES jauda būs 55 kW, bet aprēķinātā jauda varētu būt – 70 kW. Darbojās viena turbīna ar 75 ZS lielu jaudu.
Otrā pasaules kara laikā Galgauskas HES netika izpostīta un darbojās arī pēckara periodā. Tajā strādāja Kārlis Apariņš (elektriķis), Otto Porietis (spēkstacijas vadītājs) un Kārlis Dambis (melderis). Par laiku, kad dzirnavas un spēkstacija vēl darbojās, atmiņas ir Kārļa Dambja mazmeitai Vēsmai Stapānei. Viņa tur ciemojās pie vectēva un vecmāmiņas.
“Atceros dzirnavu telpas, turbīnas, vectēvu ar miltiem baltā apģērbā. Tad vēl dzirnavās kaut ko mala, tiesa, minimālā apjomā. Turbīnas griezās un cauri ēkai, kur nebija dzīvojamās daļas, pa kanālu plūda ūdens. Spilgti atceros, ka pavasaros kanālgalos lika murdus, kuros ķēra zivis,” stāsta Vēsma.
Dzirnavu HES bijusi divstāvu sarkanu ķieģeļu ēka, pie kuras bija puķu dārzs ar zedeņu žogu, arī kartupeļu lauks. Vienā ēkas pusē bija dzirnavas, kur bija dažādi agregāti, otrā pusē dzīvoja melderis Kārlis Dambis ar ģimeni. Koridorā kāpnes veda uz otro stāvu, kur bija viena istaba. Vēsmas māte Elvīra Balode papildina, ka gados, kad tika ražota elektrība, noteiktos laikos vīramāte Maiga ieslēdza transformatoru, kas atradās pļavā, lai pagastā būtu elektrība.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
