Vēsture: Mans Galgauskas pagasts vienmēr ir gaiši mirdzējis (1.daļa)

100 gadu svētki pilda sirdis, un ir laiks pārdomām. Vecie nostāsti, izmaiņas dabas veidojumos ir vairs tikai ļaužu atmiņās. Laukus, upītes un pakalnus skārusi meliorācija un celtniecība, asfaltētie ceļi. Izmaiņas dabā sasaucas ar izmaiņām cilvēkos. Svēteļi svēta mūs ik vasaru, lai augustā mātu atvadu sveicienus. Pār Salaspurva malu ved asfaltēts ceļš no Gulbenes uz Tirzu un tālāk. Lāčupīte kļuvusi par novadgrāvi, Cūkupīte izzudusi, kad izveidoja dīķi pie uzceltā liellopu kompleksa “Birztalas”. Veidojušies jauni dīķi: Plēķu ezers; Vijatas ūdenskrātuve pie skolas, ko pavasara pali ne reizi vien pārbaudījuši; “Ainavu” dīķis pie agrāk zināmās “Mašīnmājas” Vijatas līkumā. Veidojot asfaltēto ceļu no Kapukalna pagrieziena uz Krapu, Galgausku, Tirzu, tika nolīdzināts Kapukalns pie Raganas akmens. Tur bija tik biezs egļu mežs ceļa malā, ka ir nostāsti, kā braucēji tumsā dažkārt baidījušies satikties ar leģendāro “Kaupēna radinieku”.