VĒSTURE: Par Virānes pagastu (1.daļa)

Bieži mēs – Tirzas un Virānes ļaudis – esam pulcēti gan priekos, gan bēdās zem viena jumta. Esmu piedalījusies dažos pasākumos bijušajā Virānes tautas namā, karnevālā un pašdarbības teātra izrādē kopā ar Tirzas slimnīcas toreizējiem darbiniekiem un tur jautri pavadījusi laiku. Virānieši no seniem laikiem līdz mūsdienām dejo, dzied, spēlē teātri Tirzas Biedrības namā un kopā ar tirzmaliešiem brauc uz lielajiem dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Mainās robežas kartēs, apvienojas un savienojas pagastu ceļi, bet ļaužu attiecības un vēstures izpratne, intereses paliek kopīgas. Tā tas ir noticis arī ar Tirzu un Virāni, tāpat kā saikne pastāv arī ar Druvienu, Lizumu un Galgausku. Tagad daudz ko reformē, vēlas izveidot jaunus lielpagastus – monstrus. Motīvs esot finansiālo līdzekļu taupīšana un “skrejošo amatu” izveidošana. Tikai vēstures liecības pēc gadiem sniegs atbildi, vai tas bijis racionāli. Lai izprastu tagadni, biežāk jāielūkojas pagātnē, jāmācās no tās vai arī jāuztver tikai kā vēstures mācība.