Grāmatiņas sakārtojuma autors ir Eižens Rauhvargers. Tik daudz aizmirsta un laika putekļiem klāta! Vai daudz mēs zinām par to laikmetu un dziesmu svētku nozīmi Latvijā no tālajiem sākumiem līdz mūsdienām? Dzīvās atmiņas ir pagaisušas līdz ar paaudžu maiņu, bet rakstītais vārds – dzīvs. Mainās paaudzes, mainās dziesmu svētkos izdziedātās melodijas, bet tauta arvien dzied gan lielākos, gan mazākos koros un dziesma sasauc kopā un saliedē cilvēkus.
Es it kā saklausīju cauri gadiem pašas dzejnieces Tirzmalietes balsi. Šo grāmatiņu cieši sažņaudzu rokās, iedziļinājos laikmetā un gara acīm ieraudzīju, kā Tirzas un Druvienas koristi devās uz Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem Jelgavā 1895. gada jūnijā. Tas ir dzejnieces jaunības iespaidu atspulgojums viņas plaukstošā talanta gaismā. Kurā gadā atmiņas uzrakstītas, neuzzināju, bet zināms, ka dzejniecei bija 19 gadi un pati bija kora dziedātāja un notikumu vērotāja tirzmaliešu pulkā. Laika plūdums varēja daudz ko aizskalot, ja ne Tirzmaliete.
No minētās grāmatiņas man radās viela pārdomām un secinājumiem. Acu priekšā tika uzburta tālā aina kā vīzija: Tirzas un Druvienas koris dodas kopā uz dziesmu svētkiem zirgu pajūgos, dziedot un baudot skaisto Jāņu dienas tuvuma burvības apdvesto Latvijas dabu. Minēšu dažus stāsta fragmentus, kas ataino notikumu gaitu un ved uz lielo tautas dziedāšanas svētku sākumu, kur Tirza arī bijusi klātesoša, un tāda tā ir joprojām.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
