Beļavas muižas pils nākotne ir pašvaldības rokās – liek saprast eksperti

“Unikāls gadījums! Vienkārši fenomenāli! Pirmo reizi manā praksē tik daudz interesentu ir sanākuši kopā,” ar šādiem vārdiem arhitekts Ilmārs Dirveiks 8.novembra rītā sāka vadīt ekskursiju Beļavas muižas kungu mājā (atbilst 18.gadsimtam) jeb pilī. I.Dirveiks veda interesentus cauri visai pilij līdz pašiem bēniņiem. Par to, ka visi klātesošie bija “uz viena viļņa” un patiešām sajūsminājās par ēku, liecināja ilgie aplausi, kuri skanēja šīs ekskursijas beigās. I.Dirveiks ir veicis šīs ēkas, kura ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un tās apkārtnes pētniecību Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja uzdevumā. Izpētei finansējumu 7000 eiro bija piešķīris Valsts kultūrkapitāla fonds.Starp interesentiem patiešām bija gan kultūrvēstures eksperti, gan beļavieši, vietējās inteliģences pārstāvji, gan deputāti, gan skolēni. Sapulcējušies bija gandrīz simts cilvēku. Starp viņiem arī šajā muižas ēkā vairs neeksistējošās Krišjāņa Valdemāra pamatskolas bijusī skolotāja Herunda Zuša. Viņa devās līdzi pārējiem iekšā telpās, klausījās I.Dirveika stāstījumu un vēlāk “Dzirkstelei” atzina: “Daudz ko mēs, šajā skolā strādājušie, nemaz nezinājām par unikālajām vērtībām, kas te ir. Piemēram, kādi zīmējumi ir zem sienu krāsojuma slāņa. Domāju, ka pirmoreiz zīmējumi ar eļļas krāsu ir aizkrāsoti jau 1925.gadā, kad te tika izveidota pagastskola, tā saliekot kopā trīs šīs apkārtnes skoliņas. Vēlāk krāsa sienām virsū klāta vēl un vēl.”