Dzirkstele.lv
Sastāvdaļas
• Apmēram 2 kilogrami kabaču,
• 3 tomāti,
• 3 ķiploka daiviņas,
• 3 olas,
• 500 gramu biezpiena,
• saišķītis diļļu zaļumu,
• malti pipari,
• sāls,
• siers,
• augu eļļa.
Sātīgā un gardā klasiskā lazanja tiek gatavota no ļoti platām plakanām makaronu loksnēm. Taču izrādās, ka to varam “uzburt”… pat no kabačiem. Biju labi saglabājusi pāris kilogramus smagu vēl pērnās ražas garenu dzeltenzaļu ķirbja “radinieku”, kas, lai izmēģinātu šo ideju, tagad lieliski noderēja.
Kabaci nomizoju un sagriezu paplānās plāksnītēs. Uzkaisot sāli, pannā ar nelielu augu eļļas daudzumu tās no abām pusēm apcepu, līdz kļuva mīkstas, bet nebija izjukušas.
Tomātiem, savukārt, jānovelk miziņas un mīkstums jāsagriež nelielos gabaliņos. Ķiplokus sasmalcināju un apcepu augu eļļā. Tiem būtu jāpieliek sagrieztie tomāti. Taču šoreiz, laikā, kad mūspusē to raža vēl jāpagaida, mērces pagatavošanai labi izlīdzējos ar gabaliņos sagrieztu un savā sulā konservētu tomātu 400 gramu kārbiņas saturu, ko pievienoju ķiplokiem pannā. Piekaisīju sāli pēc garšas un visu pasautēju, lai nedaudz sabiezē. Pildījumam biezpienu labi samaisīju ar divām lielajām olām, pipariem, sāli un sasmalcinātiem diļļu zaļumiem.
Veidnē, ko mazliet ietaukoju ar augu eļļu, izliku kārtu apcepto kabaču plāksnīšu, pārsmērēju ar daļu tomātu mērces un pārklāju ar pusi no biezpiena masas. Kārtas atkārtoju. Kabači bija atlikuši arī augšējās, trešās, kārtas pārklāšanai. Visu vēl pārkaisīju ar sarīvētu sieru un ievietoju līdz 180 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī. Pēc apmēram pusstundas, kad siers bija izkusis un izveidojis zeltainu garoziņu, “lazanja” bija gatava. Tā bija sulīga un arī bez maltās gaļas pildījuma garšoja ļoti labi.
– Teksts un foto: Brigita Skaistkalne
