Pagājušās piektdienas vakarā Gulbenes dzelzceļa mezglā notika nakts pirms Muzeju nakts “Priekšmeta piedzīvojumi”, kad varēja gan piedalīties dažādās aktivitātēs, gan iepazīt dzelzceļnieku dzīvi un dzelzceļa vēsturi.
Jau dodoties uz staciju, pa ceļam bija iespēja izlasīt dažādus interesantus faktus, piemēram, kad būvēta stacija; par Oskaru Ori, kurš 36 gadus nostrādājis dzelzceļā un bijis arī stacijas priekšnieks Gulbenē; par grāfu Cepelīnu, kuram par godu nosaukta bānīša lokomotīve “Ferdinands”; par igauņu tautības konduktoru, kurš teicis: “Kunki, piļetes, Tirsa pūs.” Tāpat varēja lasīt bānītim veltītus dzejoļus un pat kriminālo hroniku par atgadījumiem vilcienā.
Apmeklētājiem bija iespēja par brīvu iepazīt gan izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un Tvaiks” ierīces, gan apmeklēt Igaunijas kompartijas salonvagonu, apdrukāt savu T kreklu vai auduma maisiņu, gan piedalīties izsolē par “dzīvo valūtu”, pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā un piedalīties “Drezīnu rallijā”.
Stacijai šogad – 100
Darbnīcā bija iespējams apdrukāt savu krekliņu ar skaistu uzlīmi, kurā redzams bānītis, stacija un uzraksts “Gulbenes stacijai 100”. “Paņem vienkrāsainu T kreklu, pielāgo uzlīmes krāsu – baltu vai melnu, uzliek uz preses ar līmi uz leju, uzliek cepamo papīru virsū, ievelk iekšā, spiež presi 10 sekundes. Nedaudz padzesē un vēlreiz liek presē uz 10 sekundēm. Protams, mazgājot ir jāvelk krekliņš uz otru pusi,” par procesu stāsta pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” tūrisma organizatore Agita Upāne.
“Atsaucība darbnīcai šoreiz nebija liela, bet to turpināsim pasākumu ciklā “Vēlie vakari Gulbenes dzelzceļa mezglā”, kas notiks 12. jūnijā, 10. jūlijā un 14. augustā, kā arī 11. decembrī, jo šogad stacijas ēka svin savu simtgadi. Es pieļauju, ka tad būs līdzīga programma, vēl piesaistot mūziķi vai teātri, kas šo vakaru varētu padarīt svinīgu. Pieļauju, ka pa dienu būs dažādas darbnīcas. Tuvojoties svētkiem, organizēsim nodarbības bērnudārzu grupām. Šogad mēs notestējām, bērniem ļoti patika. Programmu vēl plānosim. Pirms koncerta varēs atnākt darboties ar ierīcēm. Viss, protams, ir atkarīgs no finansēm, ko varam piesaistīt,” saka A.Upāne.
Arī Igaunijas kompartijas salonvagons piedzīvojis pārmaiņas. Piemēram, vienā no vagoniem apmeklētājus nedaudz pārsteidz finiera cilvēka figūra. “Vagonu centāmies iekārtot tematiskāk. Gribējās, lai, ieejot vagonā, rodas sajūta, ka tur tikko kāds ir bijis. Manuprāt, tas ir izdevies. Šī finiera vīrieša figūra iepriekš stāvēja stacijā – reiz, ejot pa gaiteni, pat paši satrūkāmies, jo šķita, ka tur kāds stāv. Tad nolēmām viņu ievietot vagonā, lai radītu klātbūtnes sajūtu,” stāsta A.Upāne.
Citā kupejā radīta sajūta, ka pasažieris tikko izgājis – uz galda atstāta īsta plova bļoda, bet uz grīdas izmētāti saburzīti papīri.
Pie bānīša depo notika jautrais “Drezīnu rallijs”, bet stacijā varēja iesaistīties atraktīvā izsolē par “dzīvo valūtu”, kuru vadīja pavadones Vera Drezina (Tatjana Ābeltiņa) no Pitalovas un Maiga Sliede (Jolanta Kuprovska) no Ieriķiem. Mazliet piepūloties, ikviens varēja sava īpašumā iegūt “gabaliņu no dzelzceļa vēstures”, piemēram, adatu komplektiņu, kas vienmēr esot bijis konduktoram kabatā; glāzītes ar īstu brauciena garšu; “gandrīz zelta” aproču pogu, kas, iespējams, piederējusi dzelzceļa policistam; korķu viļķi, kas arī bija vilcienā nepieciešams; paplātīti, kas esot bijusi stacijas ēdnīcā, un pat tukšu pudeli. Tomēr galvenā jau nebija izsolītā lieta, bet gan azarts un jautrība. “Dzīvā valūta” bija tas, ko tu pats spēji izdarīt un parādīt, piemēram, pazviegt kā zirgs; aizturēt elpu; atdarināt braukšanu vilcienā; padziedāt; padejot; sagaidīt mīļāko un pavadīt vīru; nest paplāti ar glāzēm uz ātrumu; palēkties, kurš augstāk, un vēl visādas trakas lietas.
Beigās varēja pārbaudīt savas zināšanas par vilcieniem un dzelzceļa vēsturi interaktīvā viktorīnā.
Iekāp dzelzceļnieka kurpēs!
A.Upāne stāsta, ka tiek piedāvātas arī divas nodarbības skolēnu programmā “Skolas soma”, kurās daudz stāsta par dzelzceļnieku dzīvi.
“Mums ir izstrādātas divas programmas – viena paredzēta 1.–4. klašu skolēniem, otra 5.–9. klašu skolēniem. Mazākajiem bērniem tā ir vairāk izzinoša ekskursija pilsētvidē – pārvietojamies pa Gulbenes dzelzceļa mezglu un dodamies uz Viestura ielu. Skolēni iepazīst arhitektūru, arhitektus un tēlniekus, kuri veidojuši šīs ēkas un pieminekļus, kā arī mēģina atpazīt vietas, kas laika gaitā mainījušās. Pēc tam pārbaudu, cik uzmanīgi viņi klausījušies un ko iegaumējuši,” saka A.Upāne.
Vecākajiem skolēniem paredzēta nodarbība “Iekāp dzelzceļnieka kurpēs!”. “Stacijas telpās izvietotas dažādas kurpes – sieviešu, vīriešu un bērnu –, un kopumā ir astoņi pieturas punkti. Pie katrām kurpēm ir stāsts gan par dzelzceļa darbiniekiem, gan dažādiem notikumiem, kā arī praktisks uzdevums. Piemēram, viens no stāstiem ir par tvaika lokomotīvi “Ferdinands” – kāpēc tai dots šāds nosaukums un kur tā ražota. Skolēniem tiek dots metramērs, un viņu uzdevums ir novietot sliedes 750 milimetru attālumā vienu no otras. Tad arī sākas jautrība – bērni mēdz sajaukt sliedes ar gulšņiem, nav pārliecināti, vai jāmēra ārējās vai iekšējās malas, un mēdz apjukt, ko īsti nozīmē 750 milimetri,” stāsta A.Upāne.
Bērni uz “Dzelzceļu un Tvaiku” brauc no dažādām Latvijas vietām – no Daugavpils, Alūksnes, Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Rēzeknes, Jēkabpils.
