LETA
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) patlaban īsti nesaprotot, kuras no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītajām streika prasībām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav izpildījusi.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” viņa uzsvēra, ka iestājas par to, lai pedagogi darbā neizdegtu, tāpēc IZM piedāvā noteikt maksimālo stundu skaitu, kuru skolotājs var strādāt, bet vienlaikus dodot skolas direktoram autonomas tiesības noteikt, no kā veidojas slodze.
Čakša uzskata, ka lielākā diskusija ir par to, vai slodzes sastāvs tiek noteikts centralizēti visām skolām vienāds vai arī tas paliek skolas direktora atbildībā, ņemot vērā, ka skolas un skolotāji ir dažādi. “Protams, ir svarīgi, ka ir mācību stundu skaits, ir gatavošanās laiks un kontroldarbu labošana, un ir vēl citi pienākumi. Es teiktu, ka laikam tā lielākā diskusija ir par to, kas tad ir šie citi pienākumi, un vai to varētu autonomi darīt skolas direktors,” skaidroja politiķe.
Vienlaikus ministre norādīja, ka minētos jautājumus risinās jaunais finansēšanas modelis, kurā plānots noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu skolotājiem nedēļā un pieļaujamo proporciju starp gatavošanos un pašu mācību stundu. Viņa piebilda, ka maksimālais pieļaujamais stundu skaits ne vienmēr būtu jāaizpilda.
Jautāta, vai neizslēdz iespēju, ka LIZDA turpinās protestēt un galu galā var nonākt arī līdz streikam, Čakša atkārtoti uzsvēra, ka vēlas saprast, par ko īsti ir šis strīds. “Ja mēs runājam par atalgojuma pieaugumu un sabalansētu darbdienu, es uzskatu, ka mūsu piedāvājums šobrīd ir vērsts tieši uz to, lai skolotājiem būtu atalgojuma pieaugums un nebūtu pārslodzes. Es domāju, ka šobrīd visgrūtākais ir saprast, par ko tad īsti ir strīds,” sacīja ministre.
Kā ziņots, LIZDA 21.maijā plkst.11 rīkos piketu pie Ministru kabineta, prasot pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredzētu turpināt darbu pie pedagogu darba slodzes balansēšanas visām pedagogu grupām. Kā skaidroja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, tas nozīmē, ka pedagogiem samazinātu kontaktstundu skaitu, paredzot vairāk laika citiem pienākumiem. Vēlamais slodzes sadalījums katrai pedagogu grupai atšķiras. Piemēram, vispārējās izglītības skolotājiem būtu jānosaka slodzes sadalījums “60:40”.
Lai arī arodbiedrība ir gatava kompromisiem, tā “kategoriski nepiekrīt” IZM piedāvājumam pāriet uz 40 stundu nedēļu kā pilnu pedagogu darbu slodzi. Vanaga šādu nostāju skaidro ar līdzšinējo pieredzi, kad skolotājiem samazinājušies ienākumi, palielinot stundu skaitu nedēļā. Tāpēc arodbiedrība rosina palikt pie 36 stundu darba nedēļas.
Arodbiedrība uztraucas, ka, mainot metodiku, pedagogam vai nu netiks apmaksāts darbs starpbrīžos, vai netiks apmaksāts vairums pienākumu. Savukārt tas veicinās vēl lielāku pedagogu trūkumu, pārliecināta Vanaga.
Arodbiedrību arī satrauc iespējama stundas vērtības samazināšana. Vanaga atsaucas uz iepriekšējo mācību semestri, kad balansēto stundu aprēķinos izmantota mazākā algas likme. Tādēļ vairākās pašvaldībās nepietika ar piešķirto mērķdotāciju, lai nodrošinātu pedagoga atalgojuma pieaugumu un ieviestu slodžu balansēšanu.
LIZDA joprojām nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam par pedagogu darba slodzes turpmāko balansēšanu. Tāpēc arodbiedrība nolēmusi par labu pedagogu piketam un vērsties tiesā.
Savukārt vairākām pedagogu amata grupām, piemēram, atbalsta personālam, netiktu noteikta vienota slodzes proporcija. Slodzes sastāva noteikšanas kārtību atrunātu pašvaldības līmenī vai izglītības iestāde individuāli, vadoties pēc vajadzībām.
LIZDA un IZM ilgstoši ir atšķirīgi redzējumi par pedagogu slodžu balansēšanu. Ministrijas vadības ieskatā, konflikts radies, jo atšķiras redzējums par nākošajiem veicamajiem darbiem. IZM ir pārliecināta, ka iespējami vairāki risinājumi, turklāt jāņem vērā vairāku pušu, ne tikai IZM un LIZDA, redzējums.
IZM arī plāno atjaunot vadlīnijas par slodžu balansēšanu, lai skaidri atrunātu, kādi pienākumi ir jāapmaksā.
Kā aģentūrai LETA teica Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) preses sekretārs Aleksis Zoldners, IZM ir apliecinājusi, ka sagatavos un valdībā apstiprināšanai iesniegs informatīvo ziņojumu par pedagogu slodžu balansēšanas metodoloģiju, kas aptvers visu izglītības līmeņu pedagogu un atbalsta personāla amatu grupas formālajā un neformālajā izglītībā, un vienlaikus turpinās arī aktīvu dialogu ar pedagogu organizācijām.
Ministru prezidente uzticas nozares ministrijas darbam, un sagaida, ka IZM nāks klajā ar kvalitatīvu piedāvājumu, par ko lemt valdībai.
LIZDA un IZM par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā.
