Apliecību par pamatizglītības iegūšanu šī mācību gada noslēgumā saņēma 184 Gulbenes novada skolu 9. klases absolventi.
Gulbenes novada vidusskolā – 93 absolventi, Lejasciema pamatskolā – 19, Lizuma pamatskolā – 15, Rankas pamatskolā – 15, Stāķu pamatskolā – 17, Sveķu pamatskolā – 10, Tirzas pamatskolā – 15.
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Inita Rozīte informē, ka Gulbenes novada skolās latviešu valodas eksāmenu un angļu valodas eksāmenu kārtoja 140 9. klases skolēni, matemātikas eksāmenu – 143 skolēni. 4 skolēni kādu no eksāmeniem nenokārtoja, 3 skolēni uz eksāmenu neieradās. Šiem skolēniem 9. klasē būs jāmācās atkārtoti.
Šogad centralizēto eksāmenu zināšanu slieksnis bija 10 procenti, bet nākamgad šo slieksni paredzēts paaugstināt uz 15 procentiem un pēc tam uz 20 procentiem.
Labāki rezultāti nekā pērn
Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece uzsver, ka jau divus gadus centralizēto eksāmenu minimālo zināšanu slieksnis ir 10 procenti un nav pamata satraukumam par to, ka šis procentu slieksnis tiks palielināts.
“Galu galā pedagogi to zināja jau pie šīs vērtējuma sistēmas ieviešanas. Deviņu gadu laikā skolēniem sniedzam atbalstu un dažādus pasākumus, lai viņi var nokārtot eksāmenus. Protams, ir arī skolēni, kuriem ir grūtības, taču tādēļ arī piedāvājam dažādus atbalsta pasākumus. Bērna zināšanas pārbaudām jau pēc 3. un 6. klases. Nevajadzētu attapties tikai 9. klasē,” teic I.Maltavniece.
Viņa uzsver, lai arī 10 procentu slieksnis ir samērā mazs, eksā-
menus nevar nosaukt par pārāk viegliem.
“Ir zināšanu bāze, kura skolēnam ir jāzina, un ir bēdīgi, ja deviņu gadu laikā to nevar apgūt. Pamatskolas eksāmenā ir jāpārbauda pamata zināšanas, un tam nav jābūt ļoti sarežģītam. Pedagogu un skolēnu starpā nav tādu sarunu, ka eksāmens būtu bijis pārāk viegls. Pamata prasmēm nav jābūt ļoti augstā līmenī. Augstākiem procentiem tad bērni var pildīt nākamos uzdevumus un iegūt augstus vērtējumus,” teic I.Maltavniece.
I.Maltavniece uzsver, ka šogad Lejasciema pamatskolas eksāmenu rezultāti bija tiešām labi.
“Šī klase bija ļoti motivēta. Arī mēs no savas puses darījām visu, lai bērniem palīdzētu. Bija gan fakultatīvās nodarbības, gan individuālās stundas un konsultācijas, lai viņiem vēlreiz būtu iespēja pirms eksāmeniem visu kārtīgi atkārtot. Angļu valodas eksāmenā skolēniem bija visaugstākie rezultāti, tad nāca latviešu valoda un tad matemātika. Arī matemātikas eksāmenu šogad skolēni nokārtoja ļoti labi,” teic I.Maltavniece.
Lejasciema pamatskolas direktore atzīst, ka pērnā gada 9. klases eksāmenu rezultāti nebija tik labi, un tas saistāms ar katras klases motivāciju.
“Katru gadu 9. klase ir citādāka, nav divu vienādu klašu. Arī pagājušajā gadā skolēni centās, taču rezultāts neizdevās tik labs. Šogad 9. klasi pabeidza liela klase, kurā mācījās 19 bērni, un bija daudz ļoti labu rezultātu,” pauž I. Maltavniece.
Viņa stāsta, ka skolēni pēc 9. klases beigšanas izvēlas doties mācīties uz dažādām izglītības iestādēm. Daži absolventi ies mācīties uz Rēzeknes mākslas skolu, Valmieras ģimnāziju, Gulbenes novada vidusskolu, Alūksnes ģimnāziju, kā arī daži absolventi izvē-
lējušies turpināt mācīties dažādos tehnikumos.
Vērtēšanas process varēja būt efektīvāks
Arī Stāķu pamatskolas direktore Diāna Šķēla stāsta, ka skolā centralizētos eksāmenus nokārtojuši visi 9. klases skolēni.
“Visos eksāmenos vērtējumi ir augstāki par pērnā gada vērtējumiem. Matemātikā tie mūsu skolā ir augstāki par vidējiem rādītājiem valstī, bet angļu un latviešu valodā tuvi valsts vidējiem,” teic D.Šķēla.
Viņa gan uzsver, ka valsts centralizētie eksāmeni pamatskolā nav sevi attaisnojuši gan no vērtēšanas ilguma, gan labošanas kvalitātes aspekta.
“Daudz efektīvāk labošanas procesu var organizēt katrā novadā uz vietas. Šāda pieredze mūsu novadā jau reiz bija ieviesta un veiksmīgi darbojās,” teic D.Šķēla.
Viņa minimālo zināšanu vērtēšanas procentu sliekšņa paaugstināšanu vērtē pozitīvi, jo tā paaugstinās audzēkņu motivāciju mācīties.
“Svarīgi, lai valsts pārbaudījumu programmas būtu ar precizētām prasībām, nevis vispārējām, lai varam nostiprināt bērnos konkrētās kompetences,” teic D.Šķēla.
Arī Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece uzskata, ka eksāmeni bija atbilstoši 9. klases skolēnu zināšanu līmenim, un viņa tos neuzskata ne par viegliem, ne par grūtiem. To nokārtojuši visi 93 devītklasnieki.
“Kādam šie eksāmeni bija viegli, kādam citam grūti, bet, manuprāt, eksāmeni bija gana adekvāti – atbilstoši 9. klasei,” teic L.Silauniece.
I.Maltavniece uzsver, ka būtisks faktors satraukumam šajā jomā ir dažādas izmaiņas un reformas izglītības jomā.
“Ir daudz reformu, un cilvēkus tas satrauc, taču mēs par pārmaiņām, šajā gadījumā šo sliekšņa pacelšanu, zinājām jau sen, tāpēc es neuzskatu, ka satraukumam ir pamats. Tas jau bija zināms, un pedagogi ar to rēķinās. Tam ir jāgatavojas jau kopš izmaiņu ieviešanas brīža, nevis tikai 9. klases otrajā pusgadā,” teic I.Maltavniece.
Eksāmeni nebija vieglāki
Arī Lizuma pamatskolā 9. klases eksāmenus nokārtojuši visi audzēkņi.
“Rezultāti tiešām bija labi, un labākie rezultāti skolā bija angļu valodas eksāmenā ar vidējo rādītāju 67,5 procenti, tad sekoja latviešu valoda ar 65,4 procentiem, un matemātikā vidējais skolas rādītājs bija 61 procents. Matemātikas eksāmena rezultāti ir labāki nekā pērn, taču es neteiktu, ka eksāmens šoreiz būtu bijis vieglāks, tā noteikti nebija,” stāsta Lizuma pamatskolas direktore Inese Dambe, norādot arī uz visas valsts tendenci, pēc Valsts izglītības attīstības centra (VIAA) datiem, tieši šādai eksāmenu dinamikai.
Arī I.Maltavniece atzīst, ka angļu valodas eksāmena rezultāti jau vairākus gadus ir priekšgalā citiem eksāmenu rezultātiem.
I.Dambe stāsta, ka 9. klases absolventi no Lizuma skolas izvēlējušies doties turpināt mācības uz vidusskolām Gulbenē, Valmierā, Smiltenē. Daži absolventi dosies mācīties uz Vidzemes dizaina un tehnoloģiju tehnikumu.
“Mūsu 15 bērniem ir dažādas intereses un iespējas arī izvēlēties. Redzam arī, ka profesijas vai vidusskolas virziena izvēle palīdz jauniešiem vairāk koncentrēties tieši uz tiem priekšmetiem, kuri viņiem nākotnē būs nepieciešami. Mūsdienu jaunieši ir arī ļoti advancēti un, ja viņiem kas nepatiks, viņi atradīs arī citu vietu, kur mācīties. Šī nav paaudze, kura par visām varītēm cietīs vai darīs to, kas viņus nesaista,” teic I.Dambe.
Viņa uzsver, ka procentu sliekšņa paaugstināšana viņu nesatrauc.
“Arī šogad visi būtu nokārtojuši eksāmenus pat, ja minimālais slieksnis būtu 15 procenti. Liela nozīme ir bērnu motivācijai, bet ļoti svarīgs ir arī pedagogu un skolas atbalsts. Individuālās konsultācijas dod ļoti daudz,” teic I.Dambe.
Netiek ņemts vērā psiholoģiskais un emocionālais fons
Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece stāsta, ka Tirzas pamatskolā eksāmenu nokārtoja 14 bērni, bet viens bērns uz eksāmenu neieradās.
Viņa ir gandarīta par eksāmenu rezultātiem, taču izsaka arī skarbu viedokli par kopējo centralizēto eksāmenu sistēmu.
“Vēl aizvien par to neviens īpaši nerunā, bet mūsdienās ir daudzi bērni, kuriem ir psiholoģiskas un emocionālas grūtības, viņi ir emocionāli trauksmaini. Daži ir atbrīvoti no eksāmeniem, bet citi ne. Šiem bērniem ir dažādi apstākļi – gan psiholoģiski, gan arī, piemēram, sadzīvē vai ģimenē, kas apgrūtina koncentrēšanos un rezultātu sasniegšanu. Esmu dusmīga par to, ka valsts šos bērnus it kā soda. Uzskatu, ka varētu arī izdot apliecību par pamatskolas beigšanu ar vienu nenokārtotu eksāmenu, lai šis bērns var doties tālāk, attīstīties, strādāt. Taču pašlaik ir tāda sajūta, ka valsts šos bērnus soda,” teic S.Ziepniece.
Viņa uzsver, ka redz arī salauztus bērnu likteņus, un par to viņai sāp sirds. Lai arī skolas rezultāti eksāmenos ir labi, viņa ar bērniem strādā ikdienā un redz, cik ļoti daudzus bērnus ietekmē psiholoģiskais un emocionālais fons.
Var iesniegt apelācijas
I.Rozīte uzsver, ka kopumā par centralizēto eksāmenu rezultātiem varēs spriest tad, kad būs beigusies apelāciju izskatīšana un rezultāti tiks paziņoti oficiāli.
“Arī par to, kādas izglītības iestādes būs izvēlējušies absolventi, informāciju apkoposim septembrī,” informē I. Rozīte.
Par 2025. gada 9. klases eksāmenu rezultātiem apelāciju var iesniegt līdz 24. jūlijam.
VIAA dati liecina, ka kopumā valstī pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts valstī ir 58,5 procenti, angļu valodā – 65,8 procenti, matemātikā – 53,8 procenti.
Gulbenes novadā kopumā Izglītības pārvalde datus vēl nav apkopojusi.
