Centralizētos eksāmenus mācību gada noslēgumā kārtoja 67 Gulbenes novada vidusskolas skolēni: 45 skolēni no 12. klases un pārējie skolēni no 11. klases.
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste Inita Rozīte informē, ka kopumā skolēni kārtoja deviņus eksāmenus: latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā pēc izvēles optimālajā vai augstākajā līmenī, kā arī bioloģijā, ķīmijā un dizainā un tehnoloģijās augstākajā līmenī.
I.Rozīte uzsver – lai nokārtotu eksāmenu, vērtējumā bija jāiegūst vismaz 20 procenti.
“Apskatot eksāmenu rezultātus, redzams, ka skolēniem veicies labi – lielākā daļa (68 %) vērtējumu ir 40-74 % robežās. Augstākais vērtējums skolēnam ir 92 % bioloģijā, 91 % matemātikā augstākajā līmenī un angļu valodā optimālajā līmenī, 90 % angļu valodā augstākajā līmenī,” informē I.Rozīte.
Viņa uzsver, ka kopumā skolēniem vislabāk veicies latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā.
Viena apelācija
Gulbenes novada vidusskolas direktore Liena Silauniece informē, ka eksāmenus nokārtojuši visi 12. klases skolēni, izņemot vienu audzēkni, kura šobrīd iesniegusi apelāciju par matemātikas eksāmena rezultātiem.
L.Silauniece skaidro, ka audzēkne iesniegusi apelāciju, jo uzskata, ka viņa ir atrisinājusi vairāk, nekā viņa ir novērtēta.
Tā kā apelācija 12. klases eksāmeniem var tikt iesniegta līdz pat 2. augustam, pašlaik nav zināmi šīs apelācijas rezultāti.
L.Silauniece stāsta, ka katru gadu eksāmeni ir citādāki un tos ir grūti salīdzināt.
“Augstākajā līmenī eksāmeni nekad nav viegli, tie ir atbilstoši līmenim, taču optimālajā līmenī, ja salīdzinām matemātikas eksāmenu, tas nebija šogad tik sarežģīts. Savukārt latviešu valodā optimālajā līmenī eksāmens bijis ar daudz āķīgiem jautājumiem. Rezultāti latviešu valodas eksāmenā abos līmeņos mums tik tiešām ir augsti,” teic L.Silauniece.
Optimālo eksāmenu rezultāti
Valstī vidējo eksāmenu rezultātu (optimālajā līmenī) rēķina, apkopojot 11. un 12. klašu skolēnu rezultātus, līdz ar to angļu valodas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 30 skolēni, no kuriem 29 bija 11. klases skolēni un 1 no 12. klases.
Vidusskolas vidējais vērtējums angļu valodā optimālajā līmenī ir 64,2 %, bet valstī – 60,7 %.
“20 skolas skolēni nolikuši šo eksāmenu virs valsts vidējā vērtējuma,” informē L.Silauniece.
Latviešu valodas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 28 skolēni: 3 no 11. klases un 25 no 12. klases.
Skolas vidējais vērtējums optimālajā līmenī ir 65 %. Savukārt virs valsts vidējā vērtējuma – 55,90 % – šo eksāmenu ir nokārtojuši 15 vidusskolas skolēni.
Matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 58 skolēni: 24 no 11. klases un 34 no 12. klases.
Gulbenes novada vidusskolas vidējais vērtējums ir 44,83 %, kas ir augstāks nekā valsts vidējais vērtējums – 43,70 %.
Angļu valoda varēja būt labāka
“Labu rezultātu pamatā tomēr ir divas lietas – skolēna regulārs darbs un darbs ar sapratni. Nevar tikai, piemēram, rēķināt tikai rēķināšanas pēc. Ir jāizprot, kāpēc to dara, kā kas tiek iegūts,” teic L.Silauniece.
Viņa uzsver, ka šis ir arī arguments tam, kādēļ ir augstas prasības, iestājoties vidusskolā. Ja audzēknis nav pamatskolā pietiekami labi apguvis priekšmetu pamatus, tad vidusskolā būs grūtāk mācīties un ne vienmēr tiek garantēts labs rezultāts eksāmenos, ar ko ir jārēķinās.
“Mēs varam pieņemt bērnus ar kādu nesekmīgu rezultātu, bet bērnam būs ārkārtīgi daudz jāmācās, lai viņš sasniegtu rezultātus. Vidusskolā ir jābūt pamatīgām zināšanām jau iestājoties, un tās tikai iet dziļumā. Nav laika vairs apgūt pamatskolas zināšanas. Bērni mācās pamatīgi un sirsnīgi, bet tas nav viegli,” uzsver L.Silauniece.
Viņa atzīst, ka šīgada angļu valodas eksāmenu rezultāti skolā varēja būt mazliet labāki, bet tie parāda tendenci, ka mūsdienu jaunieši zina angļu valodu un uzskata, ka viņiem nav padziļināti jāmācās pirms eksāmeniem.
“Pagājušajā gadā angļu valodas eksāmena rezultātos bijām augstāk par valsts vidējo līmeni, taču ne šogad. Rezultāti gan ir atbilstoši tam, cik jaunieši ieguldīja. Mums bija grūtāk “sadzenāt” jauniešus uz konsultācijām, un pēdējos mēnešos daudziem svarīgāka bija automašīnas tiesību iegūšana nekā gatavošanās eksāmenam,” teic L.Silauniece.
Jāorganizē savs laiks
Viņa atzīst – lai arī jauniešiem ir liela slodze, viss ir atkarīgs no jauniešu spējas organizēt savu laiku.
“Jaunieši atzīst, ka tie, kuri iemācās saplānot savu laiku jau pamatskolā, spēj to darīt arī vidusskolā. Šiem bērniem nav problēmu apvienot skolu ar dejām un citām aktivitātēm. Protams, viss ir atkarīgs arī no tā, cik viegli iet mācībās, jo, ja nevedas tik labi, tad arī brīvā laika atliek mazāk,” teic direktore.
Viņa uzsver, ka mūsdienu jauniešos redz arī mazāku noturību gan fiziskā, gan mentālā plānā. Jaunieši kopumā ir jūtīgāki un viņu emocionālā noturība nav tik trenēta.
“Sadzīve ir mainījusies, bērniem ir arī mazāk jāstrādā fiziski. Skolā redzam, ka ne vienmēr, bet jaunieši, kuri, piemēram, pieraduši strādāt zemnieku saimniecībās, ir disciplinētāki. Kā nu kuram veicas ar rezultātiem, bet šie jaunieši nereti var organizēt savu darbu vieglāk,” teic L.Silauniece.
Trūkst vecāku atbalsta
Lai arī eksāmenu rezultāti ir pašu audzēkņu apņēmības rezultāts, daudz ko ietekmē arī jauniešiem sniegtais atbalsts.
L.Silauniece uzsver, ka nav runa tikai par skolas atbalstu mācību procesā, bet arī vecāku atbalstu, kura diemžēl mūsdienu jauniešiem daudzos gadījumos trūkst.
“Bieži vien jaunieši ir bez šī atbalsta. Vecāki uzskata, ka jaunietis jau ir gana pieaudzis un pats tiks galā, bet visiem šiem jauniešiem ir nepieciešams atbalsts, uzklausīšana. Bērni ir aprūpēti, paēduši, apģērbti, ir pat automašīnas, bet viņiem pietrūkst vienkārša atbalsta, sarunu. Vecākiem ar darba skrējienu trūkst vienkārši elementāras, cilvēciskas sarunas ar saviem bērniem,” saka L.Silauniece.
Jaunieši ir daudz pragmatiskāki
L.Silauniece teic, ka vairums absolventu dosies studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti, daļa dosies uz Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti. Ir arī jaunieši, kuri vēlas doties mācīties par jūrniekiem un kapteiņiem. Izvēles gan dažreiz mainās pēc eksāmenu rezultātu uzzināšanas.
“Lielākais vairums tomēr izvēlas iet studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti, un tas varētu būt saistīts gan ar STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika – red.) izglītību, gan arī jauniešu pragmatismu,” teic L. Silauniece.
Viņa norāda, lai arī vēl aizvien ir jaunieši, kuri vēlas sekot savam sapnim, vienalga, cik tas būs vai nebūs ienesīgs, taču vairums mūsdienu jauniešu ir daudz pragmatiskāki un izvēlas studēt tādās nozarēs, kurās būs pieprasījums un varēs nopelnīt.
