LETA
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) līdz nākamajai nedēļai veikt uzlabojumus pārejas noteikumos par uzņemšanu vidusskolas posmā 2024./2025.mācību gadā.
Deputāti otrdien skatīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā pirms pirmā lasījuma, kas paredz, ka šogad tikai valsts ģimnāzijas būs tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus uzņemšanai vidējās izglītības posmā.
Šobrīd IZM nākusi tikai ar piedāvājumu pārejas noteikumiem uzņemšanai vidusskolas posmā 2024./2025.mācību gadā. Atbilstoši tam skolēnus uzņems valsts ģimnāzijās un vidusskolās, pamatojoties uz pamatizglītības sertifikātos norādīto vērtējumu mācību priekšmetos. Ja vērtējums mācību priekšmetos ir vienāds vairākiem skolēniem, vērā ņemtu vidējo vērtējumu izglītības iestādes noteiktajos mācību priekšmetos.
Valsts ģimnāzijas būs tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Pašvaldības varētu noteikt vienotus iestājpārbaudījumus savā teritorijā esošajās valsts ģimnāzijās. Vidusskolas iestājpārbaudījumus rīkot nevarēs.
IZM piedāvājums arī paredz kārtību, kādā uzņemtu izglītojamos, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus. Līdz šim tas nebija atrunāts, apgalvo ministrijas pārstāvji.
Pamatnormas varētu tikt skatītas rudenī. Skaidrojot iemeslus, IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) sacīja, ka ministrijas sākotnējā iecere neguva pietiekamu nozares atbalstu. Arī Saeimas Juridiskajam birojam bijušas bažas par iespējamiem procesuāliem riskiem.
Saeimas Juridiskais birojs tāpat aicināja domāt, kā likumā noteikt atšķirību starp vidusskolu un valsts ģimnāziju, jo šobrīd nav saprotams, kāpēc valsts ģimnāzija ir labāka par vidusskolu. Attiecīgi neatbildēts paliek, kāpēc likumā būtu jānosaka īpaša kārtība, iestājoties valsts ģimnāzijā.
