Dzirkstele.lv
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iespējamo risinājumu skolotāju pārslodzei redz maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaita noteikšanu, šāds piedāvājums trešdien izskanēja IZM vadības preses konferencē.
Darba slodze pedagogiem šobrīd ir noteikta 36 stundas nedēļā, taču trešdaļa skolotāju jeb 34% strādā vairāk nekā vienu slodzi. Turpretim katrs ceturtais skolotājs strādā mazāk par pusslodzi.
Ministrijas vērtējumā, tieši mācību stundas veido pārslodzi – liela daļa skolotāju kontaktstundām velta vidēji 34 stundas nedēļā. IZM piedāvā noteikt maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu. Šie limiti varētu būt atšķirīgi, atkarībā no skolas vadības un mācību priekšmeta.
Varētu tikt noteikta arī mazākā pieļaujamā proporcija starp mācību stundām un citiem pienākumiem, vērtē IZM vadība. Ievērojot šos principus, skolas direktors varētu veidot slodzes sastāvu katram skolotājam individuāli.
Ministrijas vērtējumā, jaunais slodzes balansēšanas modelis neparedz “lielu vajadzību” pēc jauniem pedagogiem. Tā vietā būtu jādomā par lietderīgāku esošā pedagogu resursa izmantošanu.
IZM aicinās sociālos partnerus vienoties pāriet uz citu darba laika uzskaites un slodzes sastāva vērtēšanas metodoloģiju. IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa esošo proporciju “65:35” vērtē kā ļoti vispārīgu un dažkārt grūti ievērojamu.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) cer, ka jaunie slodžu sabalansēšanas principi parādīsies jaunajā finansēšanas modelī “Programma skolā”. Šobrīd gan vēl nevarot runāt par precīziem skaitļiem, jo notiek sarunas ar sociālajiem partneriem, arī par iespēju visiem pedagogiem noteikt 40 stundu darba slodzi esošo 36 stundu vietā.
Ar piedāvājumu iepazīstināta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). To vēl plānots apspriest ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA).
Pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par slodžu sadalījumu vispārējā izglītībā, IZM plāno pievērsties arī citām pedagogu grupām, arī atbalsta personālam.
Pretrunas skolotāju izvirzītajā “teorēmā”, kā var būt darba pārslodze, ja pašas un citas cacas bērnus nedzemdē un pat neplàno, ir pustukšas skolas, darba objekti- bērni izzūd, ar ko tad viņas tur tā pārslogojas?
Kā Jums tā gadījās, “apdalīts” piedzimāt vai dzīves laikā iegūts?
Nevis nedzemdē, bet neatstāj bezperspektīvā vietā. Ne jau visi uzskata, ka bērns var augt nekurienes vidū, kur vairs nav ne veikala, ne pasta, ne kultūras iestādes, ne izglītībai jel kā. Par darbu nerunājot- to jau mūsdienās organizē katrs sev pats.