Dzirkstele.lv
Pāridarījumu un bulinga izplatība Latvijas skolu vidē ir lielāka nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī – trešā daļa skolēnu vismaz pāris reižu mēnesī ir cietuši no vardarbības skolā, liecina OECD dati. Piedāvājot vienotu rīcības plānu, lai mazinātu un novērstu pāridarījumu izplatību, Valsts kanceleja sadarbībā ar Bērnu un pusaudžu resursu centru, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti 10.martā atklāja starptautiskas profilakses programmas “KiVa” ieviešanas projektu Latvijas skolās.
Kā liecina pētījumi*, bulings atstāj spēcīgu ietekmi uz bērnu veselību un nākotni. Bērni un pusaudži, kuri cietuši no bulinga, daudz biežāk piedzīvo dažādus psihiskās veselības traucējumus, piemēram, depresiju, trauksmi, bezmiegu, zemu pašvērtējumu, ēšanas traucējumus. Bulings veicina arī priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu – Latvijas skolās, salīdzinot ar citām valstīm, ir viens no augstākajiem neattaisnoto kavējumu rādītājiem.
Statistika ir skaudra – 24 % Latvijas skolēnu atbildējuši, ka izjutuši pret sevi fizisko vardarbību, kuras biežākie izraisītāji ir bijuši vienaudži, tomēr 11 % gadījumu fiziskie pāridarītāji ir bijuši pieaugušie – pedagogi vai citi skolas darbinieki. Vēl daudz izplatītāka izglītības vidē ir emocionālā vardarbība, kuru piedzīvojuši 37 % aptaujāto skolēnu. Satraucošs ir fakts, ka 30 % respondentu par notikušo nevienam nestāstītu, jo, viņuprāt, tāpat nekas nemainītos, un 13 % norāda, ka nevienam neatklātu notikušo, jo viņiem ir kauns par notikušo. Tādējādi liela daļa fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumu nemaz nenonāk skolotāju un skolas vadības redzeslokā.
Latvijā ir vairākas programmas bulinga mazināšanai, tomēr līdz šim atbalsts skolēniem ir bijis fragmentārs un sadrumstalots. Nodrošināt vienotu pieeju Latvijas skolās no 2023. gada septembra palīdzēs “KiVa” – Turku universitātes (Somija) izstrādāta profilakses un agrīnās intervences programma, kas darbojas kopš 2006. gada, un līdz šim ir ieviesta un tiek veiksmīgi īstenota 20 valstīs, tostarp Igaunijā.
“Mums ir svarīgi, lai katrs bērns un jaunietis skolas vidē justos drošs un pasargāts. Atklājot starptautisko profilakses un intervences programmu vienaudžu pāridarījumu izplatības mazināšanai “KiVa”, esam soli tuvāk vardarbības izskaušanai mācību iestādēs. Katrs bērns un viņa veselīga attīstība, iespēja iegūt pilnvērtīgu, drošu izglītību ir mūsu atbildība,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Kā liecina “KiVa” rezultāti valstīs, kur šī programma darbojusies līdz šim, programmas ietekmē nozīmīgi samazinās vardarbības un pāridarījumu skaits, kā arī vardarbību atbalstoša rīcība, pieaug savstarpējā empātija, uzlabojas motivācija mācību sniegumam un attieksme pret skolu kā vidi, kā arī pieaug pedagogu spēja atrisināt jauniešu konfliktus. Programmas galvenie elementi ir universāla profilakses programma izmantošanai skolu vidē (nodarbības un tiešsaistes spēles skolēniem, rokasgrāmatas, metodiskie materiāli un praktiskie uzdevumi pedagogiem, vadlīnijas vecākiem), agrīna intervence, vienlaikus strādājot gan ar pāridarītāju, gan ar cietušo bērnu, un datorizēta monitoringa sistēma. Programma vērsta uz darbu ar bērniem 6–16 gadu vecumā.
“Vairākās valstīs ir izstrādāta prasība skolām rīkoties bērnu aizsardzībai izglītības vidē, taču trūkst konkrētu rīku, kā cīnīties ar problēmām. Tā vietā, lai katra skola veidotu savu pieeju, mums ir vajadzīga vienota, konkrēta, sistemātiska un pierādījumos balstīta stratēģija, lai palīdzētu skolēniem apzināt savas emocijas, apgūt cieņpilnu attieksmi, mazināt spiedienu un kopā radīt drošu skolu vidi. Kopš visaptverošas programmas ieviešanas Somijas skolās astoņu gadu laikā to bērnu skaits, kuri īsteno bulingu pret skolasbiedriem, ir samazinājies divas reizes,” saka “KiVa” autore, Turku Universitātes psiholoģijas profesore Kristīna Salmivalli.
Līdz ar programmas atklāšanu 2023. gada pavasarī plānota programmas autormateriālu tulkošana, adaptēšana un pielāgošana Latvijas kultūrvidei, programmas treneru – supervizoru starptautiskas apmācības, kā arī Latvijas skolu iesaistīšana programmā. Vasaras mēnešos turpināsies programmas adaptēšana un pielāgošana Latvijas kultūrvidei, bet no septembra – apmācības skolu komandām un programmas ieviešana skolās.
*Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) PISA (Programme for International Student Assessment), 2018. gads; Slimību profilakses un kontroles centrs “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums”, 2017./2018. gads; Latvijas pētījumu centra SKDS aptauja par ņirgāšanos izglītības iestādēs, 2022. gads.
