Dzirkstele.lv
Otrai svešvalodai vispārējā izglītībā gan pamatskolā, gan vidusskolā jābūt kādai no Eiropas Savienības (ES) valodām, pēc ceturtdienas tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu aģentūrai LETA atzina izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Viņa norādīja, ka tikšanās laikā abi ar Levitu bija vienisprātis par ieceri tuvākajos gados skolās izvirzīt kādu no ES oficiālajām valodām par otro svešvalodu.
Lai to izdarītu, ir nepieciešami pedagogi, un tas līdz šim bijis lielākais šķērslis, kāpēc nereti izglītības iestādēs izvēlējās pasniegt krievu valodu kā otru svešvalodu, atzina Muižniece.
Pašlaik viņai ir plānota saruna ar Latvijas Universitāti, līdztekus veicot sarunas arī ar citām universitātēm, par risinājumiem, kā ne pārāk ilgā laikā sagatavot pietiekami daudz otrās svešvalodas skolotāju.
“Tiem svešvalodas skolotājiem, kas šobrīd jau apgūst kādu svešvalodu, būtu jāapgūst arī otra svešvaloda. Potenciālie angļu valodas skolotāji mācās franču valodu vai vācu valodu, un mans piedāvājums ir apsvērt iespējas visu četru vai četrarpus gadu garumā nodrošināt, lai, piemēram, angļu valodas skolotājs būtu tiesīgs mācīt arī kādu citu ES svešvalodu,” atklāja Muižniece.
Saistībā ar valodas jautājumu ministre informēja Valsts prezidentu par situāciju Daugavpilī un tās izglītības iestāžu reorganizācijas plāniem. Muižniece norādīja, ka pašlaik, pēc vienošanās ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu (S), ir atlikts lēmums par jautājums par Daugavpils 10. un 12.vidusskolas, 10. un 13. pirmsskolas izglītības iestādes reorganizāciju.
Muižniece norādīja, ka nākamās nedēļas laikā Daugavpils varētu informēt par savu reorganizācijas plānu, fokusējoties uz latviskās vides un latviešu valodas stiprināšanu ne tikai 10. un 12.vidusskolā, bet arī visās pilsētas izglītības iestādēs.
Tāpat tikšanās laikā ministre ar Valsts prezidentu pārrunāja arī jautājumus par patlaban esošo testēšanas politiku izglītības iestādēs un grūtībām saistībā ar to. Ministre norādīja, ka saslimstība izglītības iestādēs nav tik liela, cik attālinātajās mācībās aizsūtīto skolēnu skaits kontaktpersonu statusa dēļ.
Paredzēts, ka nākamajā nedēļā Operatīvās vadības grupa ar ekspertiem būs izstrādājusi risinājumu, kā klātienes mācībās atgriezt tos bērnus, kas faktiski ir veseli, bet kontaktpersonas statusa dēļ ir spiesti mācīties attālināti, informēja Muižniece.
LETA
Stulba aita ar putniem galvā! Vai kā viņai bumerangs nāks atpakaļ.
“Melno” valodu lūdzu. Lai ielistu dziļāk pakaļā jeņķiem.
Tas tādēļ, ka nezin krievu valodu. Stipri atpalikuši abi no dzīves realitātes.
Ka saka-ne be.. ne me..ne kukareku😊
Kad brauc uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties kaut kā visi pēkšņi runā krievu valodā. Bet ko nu mēs. ….bravūrīgi runāsim cita ES valodā. Kurā? angļu premjera valodā vai prezidenta irviša valodā. Kur paliek mūsu brīvība?Cīk ilgi mūsu latviešu tauta ļaus par sevi ņirgāties?
Jà,gatavojiet stràdniekus citu valstu ekonomikàm. Bez problèmàm varès stràdàt citur,jo visi taçu nesaprot tikai angĺu valodu.
Kārtējais Muižnieces murgs.Kāpēc manam bērnam būtu jāmācās kāda Eiropas savienības valoda.
Perfekti, beidzot!!!!!!!!!!!
Norvēģijā jau no divu gadu vecuma bērnudārzā māca angļu valodu. Vienu dienu audzītes ar bērniem runā tikai dzimtajā – norvēģu, otru – tikai angļu valodā. Visu dienu. Bērni pāris mēnešus pastaigājot pusdulli, bet pēc tam pucē vaļā visās trīs, ja mājās ģimenē runā latviski. Skola jau ir stipri par vēlu.