LETA
No krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 4.-9.klašu skolēni, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati.
Tie ir 4,26 % no visiem 4.-9.klašu skolēniem, kas 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu. Pēc IZM sniegtās informācijas aizvadītajā mācību gadā krievu valodu apguva kopumā 66 523 4.-9.klases skolēni.
Visvairāk pieteikumu par atteikšanos apgūt krievu valodu saņemts Rīgā – 390 pieteikumi. Ropažu novadā saņemti 210 pieteikumi, bet Siguldas novadā – 207. Vairāk par 100 pieteikumiem saņemts arī Valmieras novadā, Ogres novadā, Liepājā, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā un Saldus novadā.
Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļu novadā, Līvānu novadā, Balvu novadā, Gulbenes novadā, Kuldīgas novadā, Augšdaugavas novadā, Salaspils novadā un Varakļānu novadā saņemto pieteikumu skaits nepārsniedz desmit.
Krāslavas novadā un Valkas novadā neviens skolēns nav atteicies apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.
Visvairāk no krievu valodas apguves atteikušies 7.klases skolēni – 717 skolēni.
Kā vēstīts, skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam varēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Pēc atteikuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu izglītības iestādes dibinātājam sadarbībā ar skolu jānodrošina iespēja skolēnam apgūt citu svešvalodu. Skolas var slēgt savstarpējos līgumus par otrās svešvalodas vai to daļu īstenošanu pamatizglītības programmā 4.-9.klašu posmā.
Skolēni, kuri šogad absolvēja 9.klasi un būs atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, šajā priekšmetā saņems vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, tādi bija 233 pamatskolas absolventi.
Savukārt 4.-8.klases skolēnus, kuri atteiksies no krievu valodas apguves, pārcels nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.
Skolām būs jānodrošina iespēja apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.mācību gada beigām, tiem skolēniem, kuri ir uzsākuši tās apguvi un vēlas turpināt.
Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem jau šogad rakstveidā atteikties apgūt krievu valodu, stājās spēkā 22.maijā.
Būt stulbiem tagad ir moderni!
Dzenot tādu propogandu, nekur netiek pieminēts kopējais skolēnu skaits.
Pieņemu ka valodas ienaidnieku ir ļoooti mazs procents.
Pēc Statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā 1.-9. klasē mācījās 186 176 skolēni. 2838/186176 * 100 = 1.52 %! Tā lūk mums “bāž batonus ausīs”. Tīra propaganda, lai tikai pamatotu savus stulbos likumus!
Ну и правильно зачем он нужен, еще и от математики откажитесь , все равно не сдадите,
Зачем позориться.
No okupācijas valodas un viņu pieminekļiem vajadzēja atteikties 30 gadus atpakaļ, nomīkstojās, labi ka vismaz tagad, nevis nekad.
Patiesība acīs kož, tāpēc nevar pievienot komentārus. Tā esot demokrātija, nepareizi viedokļi netiek pievienoti!
Tie, kuri negrib savu nākotni saistīt ar centrāltirgus ratiņstūmēju vai betas pārdēvēju karjeru, izvēlas to šņagu nemācīties!
Valoda nav vainīga pie politikas, kāpēc neaizliedz vācu valodu. Vai mazums zvērību pastrādāja plaši zināmais šīs tautības pārstāvis? Bet mēs tikai klausāmies mums pasniegto ideoloģiju, pašiem sava domāšana jau ir iznīcināta.
Tāds antons nezinot to valodu pat ratiņus stumt netiks! Būs jādzīvo pa miskastēm.
Papildinājumi ir ļoti interesanti. Iznāk, ka ap 100 000 pamatskolēnu kā otro svešvalodu nav izvēlējušies krievu valodu! Tad nu gan mums būs varen daudz vācu, franču un vēl sazin kādu eksotisku valodu pratēju!
Vistīrākā demogoģija! Sīkajiem galvenais ka tik
iespēja no kaut kā atteikties.
Iespējams, ja varētu atteikties no angļu valodas vai matemātikas, tad varbūt puse atteiktos.
Galvenais lai līdz zupai nenonāk!
arī krievu valoda ir jāzin,nejaucat politiku ar valodu,ari krievu valoda ir skanīga,bet bez tās angļu valodas jau drīz uz tualeti nevarēs aiziet.