Dzirkstele.lv
Latviešu jaunieši no dažādām valstīm tikās teātra nometnē, kas notika Stāmerienā. Nometnes laikā viņi caur teātra mākslu apguva, kā arī pilnveidoja savas latviešu valodas zināšanas.
Pasaules latviešu amatierteātru savienības priekšsēdētāja, atbildīgā par diasporas un Latvijas bērnu un jauniešu teātra nometni Sandra Bondarevska “Dzirkstelei” stāsta, ka nometnes vieta Stāmerienā izvēlēta skaistās Stāmerienas pils un apkārtnes dēļ. “Un arī Edīte Siļķēna, pati būdama režisore Cēsīs, ieteica. Mēs, diasporas teātri kopā ar Latvijas Amatierteātru asociāciju, organizējam šo nometni. Šī ir tematiskā nometne saistībā ar teātra mākslu,” saka S. Bondarevska.
Brīvā un nepiespiestā gaisotnē jaunieši iepazina skatuves vidi, iejutās tēlos, veidoja dialogu, attīstīja citas teātra spēles prasmes, un tas palīdzēja pilnveidot diasporas bērnu latviešu valodas prasmes.
Nometnē piedalījās 13 diasporas bērni no Lielbritānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Īrijas un Itālijas un 13 Latvijas bērni no Ogres, Cēsu, Madonas novada un Rīgas.
Nometne sākās 2.augustā ar pulcēšanos Rīgā, VEF Kultūras pilī, kur notika piecu diasporas teātru izrādes festivālā “Dāvana Latvijai”. Bērni tās ne tikai noskatījās, bet arī piedalījās, izmēģinot skatuves sajūtu un iesaistoties teātra izrādēs.
VEF Kultūras pilī notika arī nometnes atklāšanas pasākums, pēc kura 2.augusta vakarā nometnes bērni un jaunieši no Rīgas devās uz Stāmerienu, lai jau nākamās dienas rītā piedalītos nodarbībās un ekskursijā pa Stāmerienas pili. Sestajā nometnes dienā jaunieši Stāmerienas tautas namā un pilī rādīja, ko sešu dienā laikā iemācījušies.
“Tā ir arī draudzēšanās un galvenais – sarunvaloda. Galvenā doma ir, ka viņi satiekas no dažādām valstīm – Zviedrijas, Norvēģijas, Itālijas un viņus vieno vienīgā kopējā valoda – latviešu valoda. Un bērni to pieņem, ka ir jārunā latviešu valodā, un bērniem patīk nodarbības. Viss notiek darbībā. Vai jauniešu latviešu valoda šīs nedēļas laikā progresēja? Noteikti, jo pēc noslēguma programmas, kuru noskatījās arī jauniešu vecāki, ne viena vien mamma bija pārsteigta un pateicīga skolotājiem par to,” saka S.Bondarevska.
Režisore un Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna “Dzirkstelei” atzīst, ka tā ir svētīga lieta, ko pedagogi dara šajā nometnē, – caur teātra mākslu bērni apgūst latviešu valodu, jo diasporas bērni latviešu valodu zina slikti.
Skatuves kustības pedagogs Oskars Kļava “Dzirkstelei” stāsta, ka bērni nometnē savā starpā komunicēja latviski. “Ir, piemēram, puisis no Itālijas, kurš zina tikai itāļu valodu. Viņam ir grūti, bet mācās un cenšas. Noslēguma pasākumā visi runāja latviski, arī viņš. Šajā nometnē viņiem ir iespēja būt latviskā vidē kopā ar latviešiem un arī komunicēt ar vietējiem latviešiem. Te ir jaunieši, kuriem ir sakars ar diasporas teātri, jo latvieši visur spēlē teātri,” saka O.Kļava.
Skatuves runas pedagoģe Velga Līce laikrakstam uzsver, ka nometnes bērni visi ir talantīgi. “Arī tie, kuri nekad nav sastapušies ar latviešu valodu, centās, un noslēgumā pilnīgi visi runāja latviski, tas arī bija mūsu mērķis. Šobrīd ar latviešu valodu ir ļoti sarežģīti, arī Latvijā. Nemaz nevajag diasporas bērnus. Es uzskatu, ka pats galvenais, ko šobrīd vajadzētu bērniem mācīt, tā ir pareiza valodas izruna, un mācīt no pašiem pamatiem. Latviešu valodas saglabāšanai gan šādas nometnes, gan viss, kas saistīts ar valodu, ir ļoti svarīga lieta. Tāds daudzums bērnu, kā tas ir mums nometnē, un tik dažādi var tomēr atrast kopīgo tēmu, kas ir – Latvija. Un var atrast kopīgo tēmu par to, kā mēs dzīvojam, un par to, ka mēs priecājamies, ka mēs varam būt dzīvi, kas šajos apstākļos nemaz nav tik vienkārši, jo mēs neko nezinām par rītdienu. Liekas, ka tādi laiki nav bijuši, kad mēs nezinām nākotni, bet es ceru, ka šo jauniešu enerģija, kas mums dod spēku, panāks to, ka mums nebūs sliktumu ne no “kaimiņa”, ne no kāda cita un ka viss nostāsies vietās, jo tikai uz jaunatni mēs varam paļauties. Mēs varam paļauties tikai uz viņiem, ka viņi saglabās latviešu valodu, un, ja viņi runās latviski, tad arī viņu bērni runās latviski,” saka V.Līce.
Nometnē nodarbības vadīja Latvijas amatierteātra režisori un pedagogi: O.Kļava skatuves kustību, V.Līce skatuves runu, Inese Zīle improvizāciju, Inguna Gremze drāmu. Nometnes vadītāja ir Linda Ciematniece. Atbildīgās par nometni – S.Bondarevska un Dace Čaklā.
Nometni ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu rīkoja Pasaules latviešu amatieru teātru savienība sadarbībā ar Latvijas Amatieru teātru asociāciju.
