Par skolu tīkla sakārtošanu deviņas pašvaldības saņems finansējumu 24,552 miljonus eiro; Gulbenes novadam – 2 312 758 eiro

Valdība otrdien nolēma noteikt Atveseļošanas fonda finansējumu 24,552 miljonu eiro deviņām pašvaldībām, kas ir veikušas visaptverošu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

3 135 052 eiro tiks piešķirti Cēsu novada pašvaldībai, 2 312 758 eiro – Gulbenes novada pašvaldībai, 3 381 599 eiro – Jelgavas novada pašvaldībai, 1 800 000 eiro – Kuldīgas novada pašvaldībai, 1 734 768 eiro – Limbažu novada pašvaldībai, 2 534 200 eiro – Madonas novada pašvaldībai, 3 342 904 eiro – Ogres novada pašvaldībai, 2 937 115 eiro – Smiltenes novada pašvaldībai, bet 3 373 604 eiro saņems Valmieras novada pašvaldība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka ar ieguldījumiem pašvaldības varēs veikt ilgtspējīgus ieguldījumus mūsdienīgas un energoefektīvas vides attīstībā, mācību tehnoloģijās un nodrošinājumā, kā arī ilgtspējīgā infrastruktūrā.

IZM aicina pašvaldības viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt projekta iesniegumus, kur iekļautas precīzas darbības mācību vides modernizēšanai, izglītības iestādēs radot modernu, ergonomisku un higiēnas prasībām atbilstošu mācību vidi, kas papildināta ar mūsdienīgu, mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamu aprīkojumu. Pašvaldībām projekti būs jāīsteno līdz 2026.gada 31.maijam.

Pašvaldībām bija iespēja pieteikties Atveseļošanas fonda finansējumam, ja tās līdz 30.jūnijam pieņēma un saskaņošanai nozares ministrijā iesniedza pašvaldības domes lēmumu par visaptverošu vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju. Pašvaldība lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizāciju varēja nepieņemt, ja tajā uz 2022.gada 1.septembri 10.-12.klašu grupā mācījās vismaz 60 izglītojamie, izglītojamo skaita attiecība pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka vai pašvaldība spējusi apliecināt, ka izglītības iestādes atbilstība nosacījumiem tiks nodrošināta līdz 2025.gada 1.septembrim, tostarp veicot citu izglītības iestāžu reorganizāciju.

Investīcijas saņemšanai pašvaldībai prioritāri bija jāizvirza par pamatskolu reorganizētu vispārējās izglītības iestādi, kas līdz 2021.gada 1.jūlijam atradās reorganizētas pašvaldības administratīvajā centrā vai saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem uz 2022.gada 1.septembri tai ir lielākais izglītojamo skaits 1.-9. klašu grupā. Atbalstam virzītai izglītības iestādei pēdējos piecos gados ir jābūt stabili pozitīvai izglītojamo skaita dinamikai 1.-6. klašu grupā, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Atbilstoši novadu pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par visaptverošu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu IZM veica pašvaldību priekšatlasi, nosakot ar Atveseļošanas fonda investīcijām atbalstāmās izglītības iestādes un katrai attiecināmo finansējuma apmēru.

Priekšatlasē tika plānots apstiprināt ne vairāk kā 20 reorganizētas vispārējās vidējās izglītības iestādes. Vienlaikus dalībnieku skaits bijis mazāks par 20 – dalībai priekšatlasē atsaukušās desmit novadu pašvaldības, investīcijas atbalstam izvirzot 17 vispārējās izglītības iestādes, par kurām ir pieņemti reorganizācijas lēmumi. Tika pieteikta Priekuļu vidusskola un Vecpiebalgas vidusskola Cēsu novada pašvaldībā, Lejasciema pamatskola un Lizuma pamatskola Gulbenes novada pašvaldībā, Vircavas vidusskola un Staļģenes vidusskola Jelgavas novada pašvaldībā, Skrundas vidusskola Kuldīgas novada pašvaldībā, Alojas Ausekļa vidusskola Limbažu novada pašvaldībā, Ērgļu vidusskola un Lubānas vidusskola Madonas novada pašvaldībā, Ķeguma vidusskola un Suntažu vidusskola Ogres novada pašvaldībā, Raunas vidusskola un Dāvja Ozoliņa Apes pamatskola Smiltenes novada pašvaldībā, kā arī Mazsalacas vidusskola Valmieras novada pašvaldībā.

Tāpat investīciju atbalstam tika pieteiktas arī Naukšēnu vidusskola Valmieras novada pašvaldībā un Riebiņu vidusskola Preiļu novada pašvaldībā, taču izglītojamo skaita 1.-6.klašu grupā samazinājuma dēļ abas izglītības iestādes netika iekļautas tālākai dalībai priekšatlasē.

Priekšatlasē tika ņemta vērā novadu pašvaldību piederība plānošanas reģionam, atbalstot ne vairāk kā četras novadu pašvaldības katrā plānošanas reģionā, kas sakārtotas atbilstoši to prioritāri izvirzīto izglītības iestāžu izglītojamo skaitam 1-9. klašu grupā. Taču, ņemot vērā, ka dalībai priekšatlasē pieteicās septiņas Vidzemes plānošanas reģiona novadu pašvaldības, un pa vienai novadu pašvaldībai no Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģiona, vērtēšanā ņemtas vērā visas dalībai pieteikušās novadu pašvaldības, tostarp pašvaldību citas reorganizētas vispārējās izglītības iestādes. Novadu pašvaldības papildus varēja izvirzīt ne vairāk kā vienu izglītības iestādi katra.

Atbilstoši pamatojot ar vispārējās izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā paredzamo izglītojamo skaita pieaugumu, ne vairāk kā 40 % investīcijas finansējuma var tikt paredzēts citai, tai skaitā novada pašvaldības administratīvajā centrā vai valstspilsētas pašvaldībā esošai vispārējās izglītības iestādei, kā arī citai par pamatskolu reorganizētai vispārējās izglītības iestādei ārpus novada pašvaldības administratīvā centra ar stabilu izglītojamo skaita dinamiku 1.-6.klašu posmā pēdējos piecos gados.

Kopējais Atveseļošanās fonda finansējums ir 30,6 miljonu eiro apmērā, un tas paredzēts 20 izglītības iestādēm. Ņemot vērā, ka priekšatlasē pieteicās mazāks izglītības iestāžu skaits, nekā tika sagaidīts, tika samazināts Atveseļošanas fonda finansējuma apmērs. IZM prognozē, ka finansējuma atlikums varētu tikt izmantots investīcijas priekšatlases otrās kārtas īstenošanā.