Rankas pamatskolā mācās talantīgi jaunie stāstnieki

7.decembrī Rīgā norisinājās stāstnieku konkursa “Teci, teci, valodiņa” fināls, kurā no visiem Latvijas novadiem pulcējās vairāk nekā 100 labākie stāstnieki. Šajā reizē konkursa fināls notika kā viens no XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa notikumiem.

Finālam Rīgā tika izvirzīti 123 bērni un jaunieši līdz 21 gada vecumam, kuri interesējas par tautas mutvārdu daiļradi un paši vēlas būt aktīvi stāstītāji dažādās ikdienas un svētku situācijās. Sarīkojuma mērķis ir stāstīšanas tradīciju iedzīvināšana, kopšana un attīstīšana, aktīvi līdzdarbojoties tautas mūsdienu mutvārdu kultūrā.

Finālistus vērtē stāstniecības eksperti no Latviešu folkloras krātuves, Stāstu bibliotēku tīkla labākie stāstnieki, zinoši skolotāji, stāstīšanas tradīciju zinātāji un kopēji: Guntis Pakalns, Agita Lapsa, Aija Vitmane, Iveta Irbe, Andrejs Svilāns, Dāvis Suharevskis, Vilhelmīne Jakimova, Toms Treibergs, Inguna Radziņa.

Liela drosme un liels darbs

Gulbenes novadu godam pārstāvēja Ieva Ābele un Kārlis Aldersons no Rankas pamatskolas.

47 sava vecuma stāstnieku konkurencē Ieva ieguva Lielās stāstnieces (2.pakāpe) titulu, bet Kārlis – Dižā stāstnieka (1.pakāpe) titulu.

Skolēnu pedagoģe Linda Kukare-Aldersone “Dzirkstelei” stāsta, ka ir nepieciešama ļoti liela neatlaidība, pacietība un arī izaugsme.

“Kārlis un Ieva jau ceturto gadu piedalās šajā konkursā. Ieva ir ieguldījusi ļoti lielu darbu, lai tiktu finālā, Kārlim tas iet tā ļoti organiski. Otrkārt, man ir prieks, ka man pašai nebija jāsadzejo stāsti, bet bērni paši no savas dzīves stāstīja stāstus. Un paši varēja uzrakstīt un izstāstīt, par to skolotājs var būt “augstākajās debesīs”! Treškārt, “apēst” stresu un gūt kaifu, ka tevī klausās, sastrādāties ar publiku un tas, ka publika reaģē uz jokiem vai balss intonāciju. Piemēram, Kārlis no tā gūst ļoti lielu baudu, ka publika smejas, dzied, atbild. Tā viņam ir ļoti liela enerģijas apmaiņa. Bērniem tā ir arī liela drosme un ļoti liels darbs, ko viņi iegulda. Iziet priekšā žūrijai – tas nav vienkārši. Un, ja bērns ir dabīgs un viņš saglabā šo dabiskumu, tad arī notiek tas brīnums, tad ir arī panākums, par ko ļoti priecājos, jo ir ieguldīts liels darbs un ir izaugsme. Žūrija šogad bija ļoti barga, pats Guntis Pakalns, kas ir stāstnieku guru! Kad viņu ieraudzīju žūrijā, domāju, ka ar to arī viss. Guntis ir ļoti prasīgs, zinošs un bargs. Viņš zina, kas ir īstais zelts stāstot. Manuprāt, Ieva un Kārlis bija šis zelts, un žūrija to arī uztvēra. Žūrija gan smējās, gan atbildēja uz bērnu stāstiem, gan līdzi pārdzīvoja, un tas ir pats labākais, jo klausīties 47 bērnus – tas nav vienkārši. Ievas un Kārļa panākumi nav tikai skolotāja nopelns, tas ir arī ģimeņu nopelns,” uzsver L.Kukare-Aldersone.

Prieks, sajūsma un pārsteigums!

Kārlis “Dzirkstelei” atzīst, ka ir pārsteigts par novērtējumu. “Man patīk stāstīt, ja esmu cilvēku sabiedrībā. Labāk man padodas stāstīšana, ja apkārt ir nezināmi cilvēki. Sākumā ir satraukums, bet tad, kad sāku runāt, tad paliek mierīgi. Vēlējos uzvarēt, lai Rankas skolā mana fotogrāfija nokļūst uz skolas goda dēļa. Vēlos vēl piedalīties šādos konkursos, jo vēlos vienkārši stāstīt,” saka Kārlis.

Arī Ieva ir sajūsmināta un nemaz nav gaidījusi tik labu rezultātu. “Trenējos trīs gadus un beidzot tiku līdz finālam,” ir gandarīta jaunā stāstniece.

Konkursu rīko Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības folkloras komisiju un tradicionālās kultūras biedrību “Aprika”. Konkursu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.