Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz ceturtdien, 15.maijā, Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā. Jau pērn pieņemtie grozījumi ļāva skolēniem pamatizglītības posmā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, un jaunā norma būs iepriekšminētā pārejas procesa turpinājums.
Mērķis ir pilnībā īstenot pāreju uz kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām kā otro svešvalodu skolās, skaidro par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Kā teikts grozījumu anotācijā, izmaiņas ļaus pabeigt jau uzsākto izglītības satura reformu un nodrošināt vienotu regulējumu attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas oficiālā valoda.
Skolēni, kuri jau mācās vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās, varēs atteikties no krievu valodas apguves rakstveidā līdz šī gada 31.jūlijam. Savukārt skolēni, kuri minētajās mācību programmās tiks uzņemti jaunajā 2025./2026. mācību gadā, no krievu valodas apguves būs tiesīgi atteikties rakstveidā ne vēlāk kā līdz šī gada 15.septembrim. Skolēniem, kuri atteikušies no krievu valodas apguves, būs jānodrošina iespēja mācīties citu svešvalodu.
Izglītojamajiem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz vidējās izglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2027./2028. mācību gada beigām vispārējās vidējās izglītības un arodizglītības programmās un ne ilgāk kā līdz 2028./2029. mācību gada beigām profesionālās vidējās izglītības programmās.
Par steidzamiem atzītie grozījumi Izglītības likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
