Sliktas zināšanas matemātikā, vāja lasītprasme un kopējais IQ kritums – problēma ne tikai Latvijā. Ko darīt?

Šoruden plaši izskanēja ziņa par Latvijas skolēnu straujo matemātikas un lasītprasmes kritumu. Izrādās, tā nav tikai Latvijas, bet arī citu attīstīto valstu problēma. Pētījumi rāda, ka cilvēku kognitīvās prasmes attīstītajās valstīs kļūst arvien zemākas, negatīvi ietekmējot loģisko domāšanu, spēju fokusēt uzmanību, valodas zināšanas un valodas izpratni. Sertificēta klīniskā un izglītības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite un “Barboleta” metodes izstrādātāja Baiba Blomniece-Jurāne norāda, ka kognitīvās prasmes un kopējā IQ krituma iemesli meklējami mūsu vidē un dzīvesveidā, kas negatīvi ietekmē ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Tiesa, bērni, kuru prāts un domāšana vēl tikai attīstās, mūsdienās ir īpaši grūtā situācijā.

Varētu domāt, ka matemātikas un lasītprasmes kritumam nav jāpievērš pārāk liela uzmanību, – kā nekā tie ir tikai daži mācību priekšmeti. Taču problēma ir plašāka, jo šie ir priekšmeti, kas attīsta ikdienas dzīvē un darba tirgū vitāli nepieciešamas prasmes, norāda Baiba Blomniece-Jurāne: “Jā, dažkārt sliktās sekmes vienā priekšmetā atsver citi talanti, kas bērnam ir. Taču tas vienmēr jāvērtē kompleksi: vai bērnam ir labi attīstīta loģiskā domāšana, vizuāli telpiskā uztvere, spēja analizēt, veidot spriedumus un secinājumus. Matemātika kā mācību priekšmets veicina uztveri, atmiņu, loģiku, lietu secību un secinājumu izdarīšanas prasmi. Tas ir nozīmīgi jebkurā darba vietā un situācijā. Tāpat ir ar lasītprasmi, kas nav tikai lasīšana, bet gan dziļāka valodas izpratne, ar kuru problēmas mūsdienās vērojamas arī labi izglītotiem pieaugušajiem.”

Kāpēc mūsdienās IQ līmenis krītas?

Mūsdienu dzīvesveids un vide ir orientēta uz gatavām lietām un priekšmetiem, kas mazina nepieciešamību pielietot domāšanu. Speciālas ierīces, kas gādā par lietu kārtību mājās, digitāli rīki, kas mūsu vietā “patur prātā” dienaskārtību, veic plānošanu un atgādina par pienākumiem un digitālas rotaļlietas, kas jau no mazotnes izklaidē, mazinot nepieciešamību likt lietā zinātkāri, iztēli, fiziskās dotības un notrulina maņas. Cilvēka prāta asumam par labu nenāk arī kāroto lietu tūlītēja pieejamība, kas neprasa teju nekādas pūles. Tāpat prātā ierūsēšanu vai attīstības potenciālu kavē digitālais dzīvesveids un sociālo tīklu lietošana: informācijas atlasi mūsu vietā veic algoritmi, publiskajā telpā dominē jau gatavi viedokļi, kuriem atliek vien piekrist vai nepiekrist – tas viss mazina spēju analizēt un spriest pašiem, skaidro Blomniece-Jurāne.

“Būtisks faktors, protams, ir arī kopējais fizisko aktivitāšu kritums, kas izšķiroši svarīgs arī bērniem: pētījumi skaidri pierāda, ka cilvēka kognitīvie procesi – tātad arī IQ attīstās kustībā. Fiziskās aktivitātes un sports ir vieni no efektīvākajiem veidiem smadzeņu darbības stimulēšanai. To laikā notiek kustību koordinācija, iesaistās dažādi smadzeņu reģioni un notiek aktīva kognitīvo procesu attīstība,” viņa stāsta.

Mūsdienu bērnības un kognitīvās attīstības pretrunas

Lai atbildētu uz jautājumu par to, kas ir galvenie iemesli kognitīvo prasmju straujajam kritumam mūsdienās, atliek aizdomāties, kāda bija vide bērnībā, kad paši augām – pirms lielās attīstības un digitalizācijas. “Mēs ļoti daudz staigājām, rāpāmies kokos, lecām pāri žogiem un darījām citus darbus un nedarbus, kuru pamatā bija kustība. Tas nozīmēja arī smadzeņu darbības treniņu ikdienā. Mums bija arī daudz garlaicības, kas lika attīstīt iztēli, bija laiks analizēt un veidot savus spriedumus un mācīties no kļūdām,” saka Blomniece-Jurāne.

Mūsdienās gan diez vai tāda bērnība, kādu piedzīvojušas vecākas paaudzes, vairs iespējama – vide ir neatgriezeniski mainījusies, un svarīgi ir arī bērnu drošības aspekti, piemēram, pilsētvidē. Tāpēc arī izglītībā būtu jāmeklē jaunas pieejas un instrumenti, kā panākt kustību un kognitīvo procesu attīstību bērniem drošā vidē, uzskata eksperte.

Kā darbojas Latvijā radītā mācību metode?

Psiholoģe, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, pati ir izstrādājusi “Barboleta” metodi, – tajā tiek izmantot īpašs līdzsvara dēlis un aplikācija, un metodi šobrīd izmanto arī daudzās izglītības iestādēs Latvijā un ārvalstīs.

“Šī risinājums ļauj bērnam vienlaikus ar mācību uzdevumiem veikt kustību koordinējošus un līdzsvara vingrinājumus, tādejādi tiek aktivizēta sadarbība starp abām smadzeņu puslodēm, veicināta atmiņa, uzmanība – tas viss palīdz ātrāk un efektīvāk iegaumēt mācību vielu. Pie tam tas notiek nevilšus, it kā rotaļājoties – bērns notiekošu uztver kā spēli, tādējādi pazeminās arī stresa līmenis un nepatika pret mācību priekšmetu, ja tāda ir. Jo zemāks stresa līmenis, jo bērniem ir labākas sekmes. Jo augstāka uzmanības, atmiņas, valodas izpratnes un domāšanas spēja, jo labāk bērni mācās. Šādā veidā iespējams palīdzēt arī bērniem, kuriem slikto sekmju dēļ izveidojušās negatīvas emocijas pret kādu no mācību priekšmetiem,” viņa skaidro.

Veselā miesā vesels gars!

Kognitīvos procesus varam mērķtiecīgi veicināt gan bērnībā, gan pieaugušā vecumā, iekļaujot savā ikdienā vairāk kustību, kuru mūsdienās lielai daļai sabiedrības tik ļoti pietrūkst. Lai notiktu pirmās pozitīvās izmaiņas, var sākt kaut ar 10 minūtēm dienā, ko veltam fiziskiem vingrinājumiem – varam peldēt, braukt ar riteni, izmantot līdzsvara platformu vai pildīt specializētus kustību koordināciju vingrinājumos, aicina Blomniece-Jurāne.

“Pat nelielas pārmaiņas, ir pārmaiņas, un palīdz mūsu prātam kļūt asākam! To secināju arī šoruden Dienvidāfrikā, kur pētīju “Barboleta” metodes iedarbību bērniem ar uzmanības deficītu un mācīšanās traucējumiem. Liekot lietā līdzsvara platformu un kustību koordināciju, bērniem 5 minūtes dienā pētījuma ietvaros mācīju reizrēķinu. Tikai pēc piecām dienām 50 % bērnu zināšanas reizrēķinā uzlabojās par 20 %, pārējiem bija uzlabojums bija zem 20 %. Var tikai iedomāties, kādu fantastisku izaugsmi savai smadzeņu darbībai ar kustību koordināciju fizisko aktivitāšu ietvaros varam panākt ilgtermiņā,” viņa saka.