Tiesībsargs aicina skolas nemaldināt vecākus

Patvaļa un visai savdabīga likuma interpretācija – tā tiesībsarga ieskatā var raksturot Salaspils 1. vidusskolas padomes lēmumu, jo tā faktiski ir lēmusi par mācību līdzekļiem, kas saskaņā ar Izglītības likumu vecākiem nav jānodrošina. Likums šādas tiesības padomei nepiešķir. Turklāt lēmums ticis attiecināts uz mācību vidi skolēnu mājās, kas pats par sevi ir ārpus padomes kompetences.

Tiesībsargs aicinājis Salaspils novada pašvaldību nekavējoties nodrošināt, lai Salaspils 1. vidusskola precizē izglītojamo vecākiem sniegto informāciju, ņemot vērā bērnu tiesības iegūt izglītību bez maksas.

Tiesībsargs turpina saņemt ziņas no vecākiem par to, ko skolas un bērnudārzi liek viņiem iegādāties, sākoties jaunajam mācību gadam, un tieši šādā saistībā tika saņemta informācija arī par Salaspili. Šajā gadījumā bērna vecāks saņēma sarakstu ar mācību līdzekļiem, kas jāiegādājas, piemēram, zīmēšanas bloki, krāsas, lupatiņu otu nosusināšanai, dziju u.c. Šādi materiāli ir jānodrošina izglītības iestādei, nevis vecākiem. Pēc tiesībsarga sākotnējās iesaistes skola tos pārdēvēja kā “Mācību līdzekļi ārpus mācību stundām”, pamatojot to ar skolas padomes lēmumu.

Tiesībsarga ieskatā šāds lēmums ir prettiesisks: “Faktiski skolas padome ir lēmusi par mācību līdzekļiem. Likums šādas tiesības padomei nepiešķir. Turklāt attiecināms uz mācību vidi skolēnu mājās, kas pats par sevi ir ārpus padomes kompetences,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Jau ziņots, ka kopumā pašvaldības ir atsaukušās tiesībsarga aicinājumam – pārbaudījušas izglītības iestāžu vecākiem sniegto informāciju par individuālo mācību piederumu iegādi un secinājušas, ka sarakstos ir iekļauti arī tādi mācību līdzekļi, kuri jānodrošina izglītības iestādei. Tomēr Salaspils gadījums tiesībsargam rada bažas, vai līdzīga situācija nav arī citu pilsētu un novadu skolās: “Pašvaldību sniegtās atbildes viesa cerību, ka situācija ir uzlabojusies, tomēr arvien vairāk vecāki ziņo, ka joprojām skolas izvirza nepamatotas prasības. Skaidrs, ka mēs nepaļausimies tikai uz pašvaldību atbildēm, bet sekosim līdzi situācijai, jo nav pieļaujams, ka iedvesmojoties no šādiem piemēriem, izglītības iestādes turpinās negodprātīgu praksi,” piebilst L. Grāvere.

Kas ir individuālie mācību piederumi

Individuālie mācību piederumi ir “izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām”.

Priekšmets vai produkts savām vajadzībām nozīmē to, ka skolēns mācību procesā to rada pēc savas vēlmes. Piemēram, ja mājturības programmā ir paredzēts uzadīt zeķi, tad šis produkts (zeķe) tiks radīts obligātā satura apguvei, proti, izglītojamajam nav iespēju izvēlēties, vai viņš vēlas adīt, – par darbu ir jāsaņem vērtējums. Tātad materiāli (dzija, adatas) ir jānodrošina skolai, un skola arī paturēs sagatavoto zeķi, kuru vēlāk var izārdīt un atkārtoti izmantot materiāliem. Taču skolēns var vēlēties uzadīt zeķu pāri personiskai lietošanai, un tādā gadījumā materiāls (dzija) būs jāsagādā pašam skolēnam. Arī šis zeķu pāris tiks radīts obligātā satura ietvaros un novērtēts, taču gala rezultātu skolēns drīkstēs paturēt.

Iepriekš minētās normas nav tulkojamas tādējādi, ka mājās sagatavotais priekšmets būtu uzskatāms par ārpus obligātā satura vai skolēna vajadzībām radītu darbu. Tādā gadījumā būtu jāsecina, ka skolēni, kuriem nav vajadzības pēc konkrētā priekšmeta, var to neradīt, un sekas par uzdevuma nepildīšanu neiestāsies. Taču tāds secinājums ir aplams, jo skolā jāapgūst obligātais saturs, proti, konkrētu uzdevumu izpildīšana ir skolēnu pienākums, nevis tiesība. Arī mājasdarbu pildīšana ir pienākums, kas tiek novērtēts. Savukārt pienākums nozīmē to, ka iespēja novērtēt un rīkoties atbilstoši savām vajadzībām nepastāv. Izrietoši uz mājasdarbiem neattiecas likumā minētā atruna par priekšmetu vai produktu skolēna vajadzībām.

Kādas ir padomes tiesības mācību līdzekļu jautājumā?

Izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Piemēram, lemt, ka 1. klases skolēniem zīmuļus vajag ar trim šķautnēm vai katrai klasei vajag vienādas krāsas sporta krekliņus. Izglītības iestādei padomei nav pamata lemt par konkrēta ražotāja un / vai preču zīmes individuālo mācību piederumu nodrošināšanas nepieciešamību.

Padome var konkretizēt, kas ir jāpērk vecākiem un ko nodrošinās skola, kāds apģērbs ir svētku apģērbs, kuros svētkos jāierodas svētku apģērbā, no kura datuma nepieciešami maiņas apavi u.tml. Skolas formu ieviešana ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas iezīmējās tiesībsarga izpētē par mācību līdzekļu iegādi. Šajā saistībā padomes loma ir nozīmīga, jo tieši tā var lemt par skolas formu ieviešanu mācību iestādē.

Padomes lēmums vecākiem ir saistošs, ja tas ietver un ir attiecināms uz iepriekš minētajiem individuālajiem mācību piederumiem. Proti, tad tas ir tiesisks. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem mācību līdzekļiem, lēmums ir prettiesisks jeb nelikumīgs, jo padome pārsniegusi savu kompetenci.

Lai gan izglītības iestādes padomes pieņemtais lēmums par individuāliem mācību piederumiem ir saistošs vecākiem, jāņem vērā vecāku materiālais stāvoklis, un gadījumā, ja vecāki nespēj nodrošināt izglītības iestādes padomes pieņemtajā lēmumā norādītos individuālos mācību piederumus, tie jānodrošina izglītības iestādei.

Ko padome nedrīkst

Skolas padomei ir aizliegts pieņemt tādus lēmumus, ar kuru vecākiem tiek uzlikti tādi pienākumi, kurus likums neparedz. Piemēram, pieņemt lēmumu par vecāku ieguldījumu maksājumu veidā mācību līdzekļu, kuri jānodrošina iestādes dibinātājam, iegādei, skolas telpu remontam, skolas labiekārtošanai u.c. Padome nedrīkst lemt arī par ziedojumu vai dāvinājumu vākšanu.